Vēl pirms Saeimas pirmās sēdes seši ZRP deputāti pamet partiju

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Seši Zatlera reformu partijas (ZRP) biedri šodien izplatījuši paziņojumu par izstāšanos no politiskā spēka un atbalstu Valda Dombrovska (V) jaunajai valdībai.

No ZRP nolēmuši izstāties 11.Saeimā ievēlētie Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs, ņemot vērā «nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu un savstarpējo neuzticēšanos».

Šīs personas nolēmušas veidot neatkarīgu deputātu grupu 11.Saeimā.

Līdz ar to ZRP frakcijā Saeimā paliek 16 deputāti, jo kopumā no šī saraksta tika ievēlēti 22 deputāti. Savukārt nākamā koalīcija pavisam droši var rēķināties ar 50 deputātu atbalstu - pirms sešu deputātu izstāšanās no ZRP triju labējo partiju koalīcijai bija 56 balsis.

«Uzskatām, ka partijā pastāvošie lēmumu pieņemšanas mehānismi ir klajā pretrunā ar pašas ZRP sludinātajiem godīguma, atklātības un līdzdalības principiem. Ja sākotnēji ZRP un tās programmu veidošanas process bija izteikti demokrātisks, ar daudzu profesionāļu piedalīšanos, tad šobrīd varu ZRP ir atklāti uzurpējusi šaura cilvēku grupa jeb tā dēvētais «partijas kodols»,» teikts sešu nu jau bijušo ZRP biedru paziņojumā.

Viņi apgalvo, ka ZRP iekšienē bez partijas valdes un jaunievēlētās 11.Saeimas deputātu frakcijas pastāv vēl kāds vai kādi publiski nezināmi varas centri, kuros lēmumi tiek pieņemti voluntāri, bet pēc tam uzspiesti pārējiem ZRP biedriem.

Gan jaunievēlētie 11.Saeimas deputāti, gan atsevišķi ZRP valdes locekļi ir daudzkārt norādījuši uz šo faktu, atgādinot, ka ZRP vieni no galvenajiem solījumiem, ienākot politikā, bija tiesiskums, godīgums un līdzdalība.

«Diemžēl visi šie atgādinājumi ir tikuši ignorēti, tieši tāpat, kā tiek ignorētas partijas biedru iniciatīvas. Apstākļos, kad svarīgu lēmumu pieņemšanas process ZRP ir necaurskatāms un lēmumi netiek saskaņoti ne tikai ar partijas biedriem un jaunievēlētajiem 11.Saeimas deputātiem, bet ļoti bieži pat arī ar daļu ZRP valdes locekļu, izstāšanās no ZRP ir mūsu vienīgā iespēja attaisnot vēlētāju uzticību un pildīt viņiem dotos solījumus,» teikts paziņojumā.

Kā piemēri tiek minēti vairāki lēmumi, kuri tikuši pieņemti, ignorējot vai neinformējot par nodomiem daļu ZRP valdes, ZRP jaunievēlētos 11.Saeimas deputātus, kā arī partijas ierindas biedrus un atbalstītājus. Tie esot Edmunda Sprūdža izvirzīšana par ZRP premjerministra amata kandidātu, valdības veidošanas sarunu vedēju izvēle, lēmums par «Saskaņas centra» aicināšanu veidot koalīciju kopā ar ZRP un «Vienotību».

Pirms vēlēšanām tika skaidri deklarēts, ka ZRP prioritāro partneru secība ir «Vienotība», tad nacionālā apvienība, bet tikai pēc tam seko «Saskaņas centrs». Tomēr vēlāk, neinformējot nedz jaunievēlētos deputātus, nedz partijas biedrus, tika pieņemts lēmums, ka ZRP dod priekšroku koalīcijai ar «Saskaņas centru».

«Īpaši vēlamies uzsvērt, ka lēmums par šādu sadarbības piedāvājumu tika pieņemts vēl pirms ZRP valdes sēdes, un arī daļa valdes biedru tika nostādīta jau notikuša fakta priekšā,» teikts paziņojumā.

Tāpat seši bijušie ZRP biedri ir neapmierināti ar veidu, kā tika pieņemts lēmums par nacionālās apvienības aicināšanu valdībā. Lēmums esot pieņemts, iepriekš neinformējot jaunievēlētos 11.Saeimas deputātus. «Lai arī deputātu vairākums atbalsta šo izvēli, uzskatām, ka nākamo parlamentāriešu neinformēšana nav atbilstoša ZRP deklarētajiem principiem.»

Tāpat tiek kritizēta ZRP prioritāro ministriju un ministru amata kandidātu izvēle. Lēmums par ZRP prioritārajām ministrijām un izvirzītajiem ministru amatu kandidātiem pieņemts, nekonsultējoties ar daļu ZRP valdes un jaunievēlētajiem 11.Saeimas deputātiem.

«Līdzīgā, nedemokrātiskā veidā ir tikuši pieņemti arī daudzi citi, mazāk nozīmīgi lēmumi, bet neviens no mēģinājumiem mainīt stāvokli nav vainagojies ar panākumiem. Situācija, kad, nerēķinoties ar ZRP biedru vairākumu, tiek uzurpēta vara šaura «kodola» ietvaros, atsakoties sniegt jebkādus paskaidrojumus, mums nav pieņemama un neatbilst sabiedrības interesēm. Tāpat mēs nevaram uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus nespējam ietekmēt un nevēlamies, ka mūsu veidoto partijas programmu un mūsu vārdus izmanto sabiedrības konsekventai maldināšanai,» teikts paziņojumā.

«Tā kā mums ir liegta iespēja produktīvi strādāt valsts un savu vēlētāju interesēs, esam pieņēmuši lēmumu par izstāšanos no ZRP un neatkarīgo deputātu grupas izveidi 11.Saeimā. Ceram uz vēlētāju sapratni un gaidām ierosinājumus, kā turpmāk organizēt mūsu politisko darbību, kuras pamatā būs tiesiskuma, godīguma un caurspīdīguma principi.«

Seši bijušie ZRP biedri akcentē, ka viņu rīcība nekādā gadījumā neizraisīs parlamentāro krīzi un nebūs šķērslis jaunas valdības izveidošanai. «Mēs garantējam atbalstu Dombrovskim kā Ministru prezidentam gan valdības veidošanas procesā, gan valdības darba laikā.»

Vēl vakar aģentūra LETA lūdza ZRP vadībai tuvu stāvošu personu komentēt runas par vairākām naidīgām grupām ZRP iekšienē, starp kurām ir konflikts par amatu sadali, taču saņēma apliecinājumu, ka nekādu iekšēju pretrunu ZRP neesot.

Patlaban noris aktīvas politiķu konsultācijas par turpmākajiem soļiem jaunveidojamās valdības sakarā, ņemot vērā šodien notikušo pavērsienu - sešu biedru izstāšanos no Zatlera reformu partijas (ZRP).

Kā aģentūru LETA informēja pašreizējā Ministru prezidenta un potenciālā jaunveidojamās valdības vadītāja Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke, konsultācijas notiek gan ar tiem sešiem deputātiem, kuri nolēmuši izstāties no ZRP, gan ar atlikušajiem šīs partijas biedriem, gan arī nacionālās apvienības politiķiem.

Ņemot vērā to, ka sarunas turpinās, patlaban premjeram nekādu komentāru šajā sakarā nav, taču lielāka skaidrība par minētajiem jautājumiem varētu būt vakarā, prognozēja Panke.

Rīt, 17.oktobrī, uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā 11.Saeima. «Saskaņas centrs» Saeimā kopumā ieguvis 31 mandātu, ZRP - 22 mandātus, «Vienotība» - 20 mandātus, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai» /LNNK - 14 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 13 mandātus.

No ZRP Rīgā ievēlēti Edmunds Sprūdžs, Vjačeslavs Dombrovskis, Kārlis Eņģelis, Inga Bite, Valdis Liepiņš, Vidzemē - Valdis Zatlers, Romualds Ražuks, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jānis Upenieks, Guntars Bilsēns, Latgalē - Juris Viļums un Gunārs Igaunis, Kurzemē - Inese Lībiņa-Egnere, Inita Bišofa, Jānis Junkurs un Edmunds Demiters, savukārt Zemgalē - Klāvs Olšteins, Jānis Ozoliņš, Inga Vanaga un Viktors Valainis.

Nākamo Dombrovska valdību veidojošajām partijām līdz ar to paliek 50 mandāti.

Uz augšu