Atbalsta grozījumus, kas sakārto dubultpilsonības jautājumu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Saeimas deputāti šodien pēc karstām debatēm otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, kas cita starpā sakārto dubultpilsonības jautājumu.

Paredzēts, ka likums pēc pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Likuma grozījumos noteikts, ka trimdinieki saglabās tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņi. Runa būs par tiem trimdiniekiem, kuri iesniegs apliecinājumu, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam ir atstājuši Latviju PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi.

Šiem cilvēkiem, reģistrējoties kā Latvijas pilsoņiem, varēs būt dubultpilsonība.

Likums noteiks, ka dubultpilsonība varēs izveidoties arī tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V).

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot abu vai viena no vecākiem paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākiem vai vienam no viņiem būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 20.septembris.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija iecerējusi rakstīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), lai laicīgi tiek izstrādāti nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi, kuriem būs jāregulē likumā minētās procedūras.

    Uz augšu