Latviešu folklora par papardes zieda meklēšanu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Populārākais un visiem labi zināmais papardes zieda meklēšanas rituāls saistās ar erotiku. Iedvesmu var smelties ari latviešu draiskajās dainās.

Jānīt’s man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas tā tāda Jāņu zāle,
Drīz bij’ stīva, drīz lunkana.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja;
Tas taisīja cilvēciņu
Ar visiem zābakiem.

Ko liedzies tu, Jānīti,
Ka neguli pie meitām?
Es atradu tavu bērnu
Zirgu staļļa pakaļā.

Visu nakti tas Jānīt’s
Sēd manā kājgalī,
Sēd manā kājgalī,
Manu melli glaudīdams.
Nosukājis, noglaudījis,
Nedrīkst kāpt mugurā.

Ak tu bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu!
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.

Nāc pie manis, tautu meita,
Ar savām nītītēm!
Man pašam šautuvīte,
Divi mazi kamolīši.

Jauni puiši nezināja,
Kur meitām labā vieta:
Augšpus ceļu, zem vēdera,
Tur meitām labā vieta.

    Uz augšu