Kā tikt galā ar kaiju ķērkšanu Rīgas centrā rītausmā?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Sieviete un kaijas kafejnīcā Sidnejā

FOTO: AP/Scanpix

"Kā tikt galā ar kaiju ķērkšanu Rīgas centrā rītausmā? Manī mostas slepkavnieciskas tieksmes," raksta kāds Twitter lietotājs. Portāls Apollo lūdza Dabas aizsardzības pārvaldi sniegt skaidrojumu par jūras putnu ieradumiem pilsētvidē. 

"Visbiežāk kaijas, kuras ligzdo uz Rīgas ēku jumtiem un ir sastopamas pilsētā, ir sudrabkaijas," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna.

Šīs sugas dabiskās ligzdošanas vietas ir uz zemes vai virsūdens augāja slīkšņās piejūras ezeros, zivju dīķos un purvu ezeriņos.

Pēdējā laikā šīs sugas dabisko ligzdošanas vietu platības cilvēka darbības rezultātā ir samazinājušās, tāpēc sudrabkaijas ir pielāgojušās un arvien lielākā skaitā ligzdo pilsētās uz plakaniem ēku jumtiem. 

To ligzdošanu nav iespējams ierobežot vai novērst, neradot kaitējumu putniem, uzsver Rēna.

Pārcelšanās no ligzdošanas teritorijām ārpus apdzīvotām vietām uz pilsētām ir dabisks process sugai, kura spēj pielāgoties dzīvei antropogēnā vidē. Kaijas ir piesaistītas savai ligzdošanas vietai, šajā gadījumā - konkrētās ēkas jumtam, tikai ligzdošanas laikā, t.i., aptuveni no aprīļa vidus līdz augusta sākumam.

"Šajā laikā putni sugai raksturīgos saucienus - ķērkšanu - izmanto savstarpējai saziņai, kā arī komunikācijā ar mazuļiem," teic Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste. 

"Lai arī kaiju balss ne visiem šķiet tā patīkamākā skaņa, pilsētu iedzīvotājiem būtu ar sapratni un cieņu šo aptuveni trīs mēnešu ilgajā periodā jāizturas pret ligzdojošajiem putniem un nebūtu tie lieki jātraucē, jo tie ir tādi paši pilsētas iemītnieki kā cilvēki," aicina Rēna.

Viņa arī norāda, ka gan kaijas, gan citi pilsētās ligzdojošie putni, tāpat kā koki, apstādījumi un citi dabas elementi padara urbāno pilsētas vidi daudz dabiskāku.

    Uz augšu