Upju karalienes - zaļās upjuspāres ilgtermiņa pastāvēšana ir apdraudēta

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Publicitātes foto

Zaļā upjuspāre (latīņu valodā Ophiogomphus cecilia) ir Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kas tiek uzskatīta par upju «lietussarga sugu». Tas nozīmē, ka izdzīvošanai tai ir augstākas prasības pret apstākļiem dabā nekā citām sugām. Ja upē redziet šo Latvijā salīdzinoši reto kukaini, tad ziniet, ka šai vietā arī pārējiem upes apdzīvotājiem klājas labi un ir augsta to daudzveidība. Zaļā upjuspāre ir viens no pieciem simboliem projektam «Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem», kas uzsākts ar dabīgā minerālūdens «Mangaļi», vides organizāciju un ekspertu atbalstu.

Zaļā upjuspāre kā projekta simbols apzīmē iespējamās pārmaiņas saldūdens kukaiņu dzīvē, ko rada gan klimata pārmaiņas, gan cilvēka rīcība.

Entomologs un Mangaļi dabas fonds eksperts Voldemārs Spuņģis atklāj, ka šī suga ir izvēlēta apzināti. Lai gan zaļajai upjuspārei ir plaša izplatība – no Vidusāzijas līdz Rietumeiropai, tās aizsardzības statuss ir atšķirīgs. Rietumeiropā un arī Latvijā tā ir kategorijā – nelabvēlīgs aizsardzības statuss, kas nozīmē, ka sugai nav nodrošināta pietiekama aizsardzība, un sugas ilgtermiņa pastāvēšana bez steidzamiem pasākumiem ir apdraudēta.

Viņš norāda, ka Latvijā suga ir izplatīta galvenokārt Gaujas, Salacas un Aiviekstes sateces baseina upēs, taču sastopama arī Ventas sateces baseinos. Zemgales upes spāre neapdzīvo. Kāpēc? Skaidrojums ir vienkāršs - spāru kāpuriem nepieciešamas tīras upes ar smilšainu gultni. Zemgales upes, pateicoties intensīvajai lauksaimniecībai un upju nestajam piesārņojumam no Lietuvas, ir nepiemērotas spāru dzīvei.

Pieaugušās spāres medī lidojošus kukaiņus, un tām nav augstu prasību pret dzīves vidi. Savukārt kāpuri mīl tīrus ūdeņus. Ja notiek ūdeņu piesārņošana ar augiem nepieciešamajām barības vielām – slāpekļa un fosfora savienojumiem, tad notiek ūdeņu eitrofikācija. Tie kļūst «bagātāki» aizaug ar ūdensaugiem, smiltis pārklājas ar zaļu aļģu klājienu. Šādās upēs spāres pakāpeniski izzūd un parādās sugas ar zemākām prasībām pret skābekļa saturu ūdenī un ūdens kvalitāti.

Raksturīgākie ūdens piesārņotāji ir minerālmēslu notece no lauksaimniecības zemēm un neattīrīti notekūdeņi. Ja 90ajos gados ūdeņu stāvoklis uzlabojās, jo lauksaimniecība bija panīkusi un uzlabojās notekūdeņu attīrīšana. Tad šobrīd vērojama ūdeņu kvalitātes pasliktināšanās tendence, it īpaši lauksaimniecības rajonos.

Pētnieks norāda, ka kļūstot klimatam siltākam, paaugstināsies ne tikai gaisa, bet arī ūdens temperatūra. Tādā veidā ūdeņu eitrofikācijas procesi paātrināsies, ūdenī samazināsies skābekļa saturs un prasīgās sugas var slāpt. Vēl spāres ietekmē arī lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi un citas ķimikālijas, jo tie tieši noindē spāru kāpurus un citu ūdens dzīvniekus. Arī mežu izciršana upju krastos ietekmē, jo meža augsnē pastiprinās nobiru noārdīšanās un barības vielu augiem nonākšana ūdenī.

Entomologs un Mangaļi dabas fonds eksperts Voldemārs Spuņģis uzsver, ka galvenie veidi, kā novērst zaļās upjuspāres un visu pārējo ūdens dzīvnieku bojāeju, ir turpināt attīstīt notekūdeņu iekārtu tīklu, precīzi rēķināt lauksaimniecisko ķimikāliju devas, ievērot upju aizsargjoslu noteikumus un padomāt, ko esmu Dabai labu izdarījis šodien!

Mainīsim savus paradumus

Mangaļi dabas fonds eksperti iesaka vairākus vienkāršus padomus, kas ļautu mums katram samazināt pārmaiņu dabā apjomus. Pirmkārt, sekot līdzi saviem ikdienas paradumiem, izvēloties lietas, kas rada pēc iespējas mazāku CO2 izmešu apjomu. Piemēram, domāt zaļi un salīdzinoši nelielus attālumus braukt ar divriteni vai pārvietoties ar kājām. Plastmasas maisiņu vietā izmantot auduma iepirkuma maisiņus. Svarīgi ir šķirot atkritumus, jo tie tiek atbilstoši pārstrādāti, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku kaitējumu dabai. Nodot nevajadzīgos papīrus un žurnālus pārstrādei, lai no tiem rastos jauni produkti.

Otrkārt, rūpēties par dabu un nepiegružot mežus un ūdeņus. Atceraties, ka piesārņojumu dabai nodara mazgāšanas līdzekļu sastāvā esošie fosfāti un citas ķīmiskās vielas, tāpēc ir svarīgi parūpēties par ūdens attīrīšanas iekārtām. Treškārt, ar savu izvēli atbalstiet vietējos ražojumus, jo to saražošana un nokļūšana līdz veikalu plauktiem rada mazāku C02 izmešu daudzumu, nekā produktu atvešana no ārvalstīm.

http://ejuz.lv/dabasfonds

Šī projekta «Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem» ietvaros ir iesaistījušies dabas pētnieki – entomologs Voldemārs Spuņģis, malakologs Edgars Dreijers, botāniķe Laura Grīnberga, ornitologs Rolands Lebuss un teriologs Jānis Ozoliņš. Mangaļi dabas fonds darbojas jau desmit gadus, un tā mērķis ir rūpēties par Latvijas ūdeņu tīrības un dzidruma saglabāšanu, kā arī augu daudzveidību un saudzēšanu.

Uz augšu