Brīvdienu lasāmviela: Ģēnijs un moceklis Alans Tjūrings

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Alana Tjūringa portrets un piezīmju grāmata no izsoles Honkongā, 2015.gada 19.martā.

FOTO: Reuters/Scanpix

Otrā pasaules kara nacistu šifrēšanas mašīnas «Enigma» atkodētājs un mūsdienu datora «tēvs» Alans Tjūrings ir viens no 20.gadsimta dižākajiem prātiem, par kuru vēsture dažādu iemeslu ilgi klusējusi. Tikai pusgadsimtu pēc notiesāšanas homoseksuālismā un ķīmiskās kastrācijas britu valdība atvainojas par nodarīto, taču viņš pats diemžēl vairs nav starp dzīvajiem, lai šo atvainošanos pieņemtu.

Bērnība un skolas gadi

Alans Tjūrings dzimis 1912.gada 23.jūnijā, Londonā. Jau agrā bērnībā Tjūrings demonstrēja augsta intelekta pazīmes, taču diemžēl ne visi skolotāji tās atzina un ņēma vērā. Kad Tjūrings 13 gadu vecumā sāka mācīties pazīstamajā Šerbornas Neatkarīgajā skolā, viņš sāka padziļināti interesēties par matemātiku un zinātni, raksta «biography.com».

Pēc Šerbornas pabeigšanas Tjūrings iestājās Kembridžas Universitātē, kur mācījās no 1931. līdz 1934. gadam. Pēc savas disertācijas aizstāvēšanas, kurā viņš pierādīja centrālo ierobežojumu teorēmu, Tjūringu ievēlēja par skolas goda biedru.

1936. gadā Tjūrings nāca klājā ar pētījumu, kurā viņš iepazīstināja ar «Tjūringa mašīnu» jeb mūsdienu datora priekšteci. Nākamos divus gadus viņš pavadīja Ņūdžersijā, Prinstonas Padziļināto studiju institūtā, apgūstot kriptoloģiju. Pēc tam 1938. gadā viņš atgriezās Kembridžā, kur uz nepilnu slodzi strādāja Lielbritānijas valdības kodu uzlaušanas organizācijā.

Kriptoanalīze un datora pirmsākumi

Otrā Pasaules kara laikā Tjūrings bija vadošais kara laika kodu uzlaušanas speciālists, galvenokārt specializējoties vācu šifros. Šajā laikā viņš veicināja progresu kriptoanalīzē kā zinātnē, tai skaitā sprāgstvielu atrašanās vietas noteikšanā ar elektromehāniskas kodēšanas ierīces palīdzību. Tjūringa artava kodu uzlaušanā ar to neaprobežojās – viņš arīdzan uzrakstīja divas publikācijas par kodu uzlaušanas matemātisko pieeju, kuras kļuva par tik nozīmīgām kriptogrāfijas skolas vērtībām, ka tikai 2012. gada aprīlī Valdības sakaru štābs nodeva tos Apvienotās Karalistes Nacionālo arhīvu rīcībā.

Četrdesmito gadu vidū Tjūrings pārvācās uz Londonu un sāka strādāt Nacionālajā fizikas laboratorijā. Starp viņa nozīmīgākajiem ieguldījumiem šajā laikā ierindojami automātiskās skaitļošanas mašīnas projektēšana un revolucionāra mūsdienu datora «melnraksta» izstrāde.

Lai arī automātiskā skaitļošanas mašīna tā arī līdz galam nekad uzbūvēta netika, tās konceptu vairākus gadus tehnoloģiju korporācijas visā pasaulē izmantoja par paraugu, tādā veidā ietekmējot Universālās elektroniskās skaitļošanas mašīnas dizainu un American Bendix G-15 – pirmā personālā datora – izstrādi.

Tjūrings turpināja ieņemt augsti stāvošus amatus matemātikas departamentā un vēlāk arī skaitļošanas laboratorijā Mančesteras Universitātē četrdesmito gadu beigās. Pirmo reizi viņš skāra mākslīgā intelekta tematiku 1950.gadā, kurā piedāvāja eksperimentu ar nosaukumu «Tjūringa tests». Tas bija mēģinājums izveidot mākslīgā intelekta dizaina standartu tehnoloģiju industrijai. Pēdējo dažu desmitgažu laikā Tjūringa tests ir nopietni ietekmējis debates par mākslīgo intelektu.

Homoseksualitāte, notiesāšana un mīklainā nāve

Homoseksualitāte Apvienotajā Karalistē piecdesmito gadu sākumā vēl bija nelegāla, tāpēc 1952.gada janvārī, kad Tjūrings izsauca policiju sakarā ar ielaušanos savā mājoklī, viņš atzinās likumsargiem, ka viņam bijušas seksuāla rakstura attiecības ar noziedznieku – 19gadīgo Arnoldu Mjureju. Rezultātā viņu apsūdzēja par netiklību.

Pēc aresta Tjūrings bija spiests izvēlēties starp pagaidu probāciju ar nosacījumu, ka viņš piekrīt hormonu terapijai libido samazināšanas nolūkos, un cietumsodu. Viņš izvēlējās pirmo un drīz piedzīvoja ķīmisko kastrāciju – gada garumā viņš saņēma sintētiskā estrogēna injekcijas, kuras galu galā padarīja viņu impotentu.

Ar tiesas lēmumu Tjūringam tika liegta pieeja valsts noslēpumiem, un viņš vairs nedrīkstēja strādāt valdības labā. Viņš nomira 1954.gada 7.jūnijā. Līķa sekcijā tika noteikts, ka nāves iemesls ir saindēšanās ar ciankāliju. Blakus viņa ķermenim atrada aizkostu ābolu, lai gan viņa kuņģī ābola gabaliņi atrasti netika. Autopsijas slēdziens vēstīja, ka kuņģī bijušas četras unces (aptuveni 200 ml) pēc rūgtām mandelēm smaržojoša šķidruma – gluži kā kālija cianīda šķīdums. Šķīduma pēdas tika arī atrastas dzīvībai svarīgos orgānos. Slēdziens – nāves iemesls ir saindēšanās ar ciankāliju, turklāt tā bijusi pašnāvība.

2012.gadā BBC rakstā filozofijas profesors un Tjūringa eksperts Džeks Koplends (Jack Copeland) apgalvoja, ka Tjūringa nāve varētu būt nelaimes gadījums, jo netika pārbaudīts, vai ābolā ir ciankālijs, un nekas neliecināja, ka viņam būtu pašnāvnieciskas tieksmes. Turklāt Tjūringam mājās bija pieejams ciankālijs ķīmiskiem eksperimentiem.

Apbalvojumi, atzīšana un publiska valdības atvainošanās

Īsi pēc Otrā Pasaules kara Alanu Tjūringu apbalvoja ar Britu impērijas ordeni. Viņa 86.dzimšanas dienā Tjūringa biogrāfists Endrjū Hodžs (Andrew Hodges) viņa bērnības mājās atklāja oficiālu piemiņas plāksni. 2004.gada 28.oktobrī, Tjūringa nāves piecdesmitgadē, Surejas Universitātē tika atklāta viņa statuja, bet 2007.gada jūnijā - Blečlija parkā Bakingemšīrā. Prinstonas Universtitātes absolventu izdevums «Princeton University Alumni Weekly» nodēvēja Tjūringu par otro nozīmīgāko absolventu skolas vēsturē.

Tjūrings saņēmis virkni citu dažādu apbalvojumu un pagodinājumu, it īpaši Mančesterā, kur viņš strādāja līdz pat savai nāvei. 1999.gadā žurnāls «Time» nodēvēja viņu par vienu no 100 nozīmīgākajiem 20.gadsimta cilvēkiem, apgalvojot, ka «ikviens, kurš pieskaras klaviatūrai, vai atver teksta apstrādes programmu, būtībā darbojas ar Tjūringa mašīnas iemiesojumu.» 2002.gadā BBC Tjūringu ierindoja starp 100 dižākajiem britiem, piešķirot viņam 21.vietu. Kopumā Tjūrings visā pasaulē ir plaši atzīts par savu ieguldījumu datorzinātnē, bieži vien dēvējot viņu par nozares «tēvu».

Ņemot vērā petīciju, kuru izveidoja Džons Grehems Kamings (John Graham-Cumming), toreizējais premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) 2009.gada 10.septembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka britu valdība atvainojas Tjūringam par notiesāšanu homoseksuālismā un ķīmisko kastrāciju. Tiesa, pašam Tjūringam no tā vairs ne silts, ne auksts.

Norvēģu kinorežisora Mortena Tilduma 2014.gada filma «The Imitation Game» ar Benediktu Kamberbaču un Keiru Naitliju galvenajās lomās. 

Uz augšu