Noraida priekšlikumu pieminēt konkrētu amatpersonu atbildību par Zolitūdes traģēdiju

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien noraidīja priekšlikumu gala ziņojumā pieminēt konkrētas amatpersonas, kas atbildīgas par Zolitūdes traģēdiju.

Gala ziņojumā paredzēts norādīt, ka komisijas ieskatā Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija steidzama nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nerēķinoties ne ar ko. Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību, teikts gala ziņojumā, kuru šodien apspriež komisija.

«Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9.Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju,» norādīts gala ziņojumā.

Savukārt deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) aicināja pieminēt konkrētas amatpersonas, kuras esot atbildīgas par Zolitūdes traģēdiju. Kaimiņš rosināja gala ziņojumā pieminēt bijušo premjerministru Valdi Dombrovski, Arti Kamparu (V), kurš bija ekonomikas ministrs Valsts būvinspekcijas likvidēšanas laikā, bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāru Anriju Matīsu (V), kā arī bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un bijušo EM valsts sekretāru Juri Pūci.

Kaimiņš pauda viedokli, ka «Latvijā ir pamatīgas problēmas ar atbildību», tāpēc ziņojumā nepieciešams konkretizēt ierēdņus vai politiķus, kas bija iesaistīti lēmuma pieņemšanā par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu. Kaimiņš rosināja komisijas gala ziņojumā ierakstīt, ka šīs amatpersonas ir atbildīgas par notikušo traģēdiju.

Viņam oponēja deputāts Ints Dālderis (V), norādot, ka komisijas ziņojums būtu jāpapildina ar Rīgas būvvaldes atbildību, bet konkrētu uzvārdu pieminēšana nebūtu pareiza, jo komisija nav tiesa un to nevar sašaurināt uz dažām personām.

Vairāki deputāti, piemēram, Inguna Sudraba (NSL), Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), pauda, ka ziņojumā varētu vienkārši uzskaitīt amatpersonas, kas darbojās laikā, kad likvidēja Valsts būvinspekciju. Tomēr norādīt kādas konkrētas amatpersonas vainu par traģēdiju deputāti nepiekrita.

Balsojumā Kaimiņa priekšlikums komisijas vairākuma atbalstu neguva un tika noraidīts.

Komisijas sēde šodien sākās ar klusuma brīdi, pieminot traģēdijas upurus.

Kā ziņots, šodien notiek Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma vērtējumu, secinājumu un priekšlikumu apspriešana.

Secinājumi par Zolitūdes lielveikala «Maxima» traģēdijas policijas veiktās izmeklēšanas ilgumu ir piesardzīgi nogaidoši, teikts gala ziņojuma projektā. Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijas krimināllietu apjomu, kā arī nepieciešamību pēc kvalitatīva, juridiski korekta ekspertīzes atzinuma, komisija uzskata, ka pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav pamata pārmest policijai pārāk ilgu krimināllietu izmeklēšanu.

Tāpat secināts, ka spēkā esošais būvniecības jomas normatīvais regulējums ir nelīdzsvarots un sarežģīts un tas satur savstarpēji pretrunīgas normas. Vērtējot spēkā esošo būvniecības jomas normatīvo regulējumu, komisija secinājusi, ka, lai arī jaunais regulējums ir spēkā salīdzinoši nesen, tam jau tiek veltīta skarba kritika. Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Būvinženieru savienība ir norādījušas, ka, izstrādājot jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, nevalstisko organizāciju priekšlikumi nereti tika ignorēti.

Komisija arī rekomendē Saeimas Kancelejā beidzot izveidot dienestu, kam būtu jāapkopo informācija un jāveic analīze, kas būtu paredzēta likumdevēja darba kvalitātes uzlabošanai, teikts gala ziņojuma projektā. Secinājums par nepieciešamību veidot Saeimas analīzes dienestu izdarīts, vērtējot valsts atteikšanos no būvniecības kontroles, tostarp parlamenta, lomas šajā procesā. Komisijas ieskatā Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija steidzama nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nerēķinoties ne ar ko. Funkciju dublēšanās novēršana tika izmantota vien kā papildu arguments, kuram nebija izšķirošas nozīmes.

Uz augšu