Vairākās vietās Rīgā trūkst velojoslu

FOTO: Rebeka Žeire/LETA

Vairākās Rīgas ielās, kā arī uz tiltiem, kas ved pāri Daugavai, trūkst velojoslu, liecina projekta «Velodati» apkopotie pētījuma rezultāti.

Brīvības iela centrā, tilti pāri Daugavai, kas savieno Rīgas centrālo daļu, Krastmala, kā arī maršruts, kas ved no Purvciema uz Rīgas centru pa A.Deglava un Avotu ielām, ir nepietiekami aprīkoti ar velojoslām, secināts pētījumā.

Pētījuma rezultāti parāda arī to, ka maršruti ar speciāli velobraucējiem paredzētu vietu ir Brīvības iela no Teikas līdz VEF tiltam un Lāčplēša iela. Arī velobraucēju pretrunīgi vērtēto rekomendējošo velojoslu K.Barona ielā izmanto daudzi. Pārdaugavā izmantotākais ir posms Vecrīga-Imanta.

Mazāk tiek izmantotas velojoslas Dzirnavu un Elizabetes ielā. Pa Brīvības ielu bieži apbraukts tiek arī veloceļa Centrs-Berģi posms, kas iestiepjas vēsturiskajā centrā, novirzoties uz Valdemāra un vēlāk Skolas ielu.

Pētījuma rezultāti ļauj izdarīt secinājumus, ka visvairāk velobraucēji ir iecienījuši Brīvības ielu, kas Vecrīgā pārtop Kaļķu ielā un tālāk virza velobraucējus pāri Akmens tiltam visbiežāk Āgenskalna, bet arī Torņakalna virzienā.

Ideja par velojoslu izveidi Brīvības ielā nav jauna. Tā minēta gan Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijā no 2015.gada līdz 2030.gadam, gan Velosatiksmes attīstības koncepcijā līdz 2018.gadam. Minētajos dokumentos velojosla, īpaši centra posmā, tiek minēta kā «sarežģīta», un tās izbūve pieprasa «konceptuālu velomaršrutu veidošanas risinājumu», tomēr, kā min projekta konsultants, Velosatiksmes attīstības koncepcijas līdzautors Dainis Kreilis, vienīgā vieta, kur Brīvības ielā velojoslu uz brauktuves grūti izvietot, ir posms starp Ģertrūdes un Lāčplēša ielu.

Arī Purvciema savienojums ar centru minētajā koncepcijā tiek minēts, taču konkrētos attīstības plānos iekļauts netiek galvenokārt padomju laikos izveidoto normatīvu dēļ, kas sabiedriskajam transportam un velobraucējiem liedz dalīt vienu joslu, ja josla ir šaurāka par 3,5 metriem. Pagaidām vienīgā vieta, kur josla šim mērķim ir pietiekami plata, ir Zemitānu tilts.

Projekts «Velodati» tapa, pateicoties bezpeļņas organizāciju iniciatīvai. Datus pētījuma izstrādei vāca no šī gada 1.maija līdz 9.jūnijam. Dati tikuši apkopoti kartē, kurā redzami vairāk nekā 500 unikāli maršrutu ieraksti, ko ar viedtālruņa palīdzību ierakstījuši un iesūtījuši 156 velobraucēji. Tas ļauj fiksēt velosatiksmes intensitāti Rīgas ielās.

Datu vākšana tiek turpināta. Projekta rezultāti tiks piedāvāti Rīgas Domes Satiksmes departamentam kā papildus informācija lēmumu pieņemšanā par velosatiksmes attīstību galvaspilsētas ielās.

    Uz augšu