Divi latvieši piedalīsies vienās no pasaulē smagākajām velosacīkstēm

Krišjānis Ratiniks

FOTO: No personīgā arhīva

Vai varat iedomāties, ka veicat aptuveni 300 kilometrus dienā kalnainā apvidū divas nedēļas pēc kārtas ar velosipēdu? Izklausās gluži vai neticami, bet ir cilvēki, kuri to spēj, turklāt nebūdami profesionāli riteņbraucēji. Krišjānis Ratiniks, velo aprindās Latvijā vairāk pazīstams kā Velomens, un Andis Āboltiņš jūlija beigās piedalīsies vienās no pasaulē grūtākajām velosacīkstēm «Transcontinental Race», kurām starts Beļģijas pilsētā Gerārdsbergenā un finišs Grieķijas centrālajā daļā esošajā Meteoras pilsētā. Distancē, kas jāplāno pašam, ir ap 4000 km gara. Un hronometrs kopš starta brīža līdz finiša līnijai netiek apturēts ne mirkli.

«Transcontinental Race» ir ikgadējas riteņbraukšanas sacensības, kas prasa izcilu fizisko un mentālo sagatavotību. Tās tiek uzskatītas par vienām no smagākajām velo sacīkstēm pasaulē. Nolikums ir vairāk nekā uz 100 lapām, noteikumi stingri jāievēro.

Piemēram, dalībnieki nedrīkst izmantot nekāda veida aerodinamisko atbalstu (sēdēt aizvējā), nedrīkst pieņemt pat dzeršanai ūdeni, ja tādu kāds labvēlis piedāvā, piemēram, no blakus braucošas automašīnas.

Velosipēdu drīkst labot tikai servisā, un naktsmājas nevar būt pie paziņām vai draugiem. Šie ir tikai daži no virknes ierobežojumu. 

No 850 dalībniekiem, kas pieteicās «Transcontinental Race» piektajām sacensībām, dalību apstiprināja 300 riteņbraucējiem. Organizatori rūpīgi izvērtēja potenciālos kandidātus, kuriem bija jānorāda sociālo tīklu konti, tika uzdoti jautājumi, kā rīkotos, ja plkst. 23 Slovākijas pilsētā Popradā gribētu ēst, u. tml. Kandidātu atlase ir ļoti, ļoti nopietna. 

«Patīk sacensību formāts, jo pats veido maršrutu. Savā ziņā tas ir kā ceļojums,» portālam TVNET sacīja Ratiniks. «Pats visam nevaru līdzi izsekot, un liela ietekme uz manu dalību sacensībās ir Jānim Šipkovam.

Domāju, būšu laimīgs, ja piedalīšos, un laimīgs, ja arī netiktu dalībnieku vidū. Lielākais izaicinājums ir mazā gulēšana. Mērķis ir finišēt pēc 12 - 13 dienām. Nav runa par pjedestālu - ceru dienā veikt ap 300 kilometru. Ir grūti apzināties, ka nevarēs sēdēt aizvējā.»

Iepriekšējā gada uzvarētājs beļģis Kristofs Alegerts (Kristof Allegaert) no Gerārdsbergenas Beļģijā līdz Čanakalei Turcijā 3800 kilometru veica astoņās dienās un 15 stundās. Vidēji dienā nobrauca vairāk nekā 420 kilometrus. Distances vidusdaļā viņš tuvāko sekotāju bija apsteidzis jau par veselu valsti. Alegerts aptuveni četras stundas gulēja un 20 grieza pedāļus. 

Tas bija visgrūtākais posms sacensību vēsturē, jo riteņbraucēji apmēram 3800 km garajā distancē saskārās ar aptuveni 45 000 metru kāpumu augšup.

Jāņem vērā, ka hronometrs netiek apstādināts kopš startēšanas brīža, kas nozīmē, ka riteņbraucējiem pašiem jāplāno savas spēka rezerves, maršruts, atpūta, jārūpējas par pārtikas uzņemšanu. 

Riteņbraucēju atrašanās pozīciju nosaka ar GPS ierīces palīdzību, kas iemontēta dalībnieka velosipēdā. Braucēja atrašanās vieta «trackleaders.com» mājas lapā atjaunojas ik pēc piecām minūtēm. Šajā interneta vietnē riteņbraucējiem ir iespējams sekot līdzi. Daudzi dalībnieki savus sekotājus informē, izmantojot sociālos tīklus. Ir ļoti interesanti sekot līdzi viņu gaitām. 

Spicākie «Transcontinental Race» braucēji daudzas prestižas šosejas riteņbraukšanas sacensības neuztver īpaši nopietni, jo tajās piedalās komandas, tiek pieļauts draftings, pēc posmiem sportisti nonāk masiera aprūpē, iespējams katru vakaru atpūsties ērtā gultā un baudīt šefpavāra pagatavotu maltīti. Tāpat «Transcontinental Race» dalībniekiem līdzi ir bagāža, kas nozīmē lieku svaru un grūtāku braukšanu. 

«Ar velosipēdu ceļoju katru vasaru vidēji lielus gabalus pa Eiropu, bet, sekojot līdzi iepriekšējā gada TCR sacensībām, radās sajūta, ka gribas ko vairāk. Par sacensībām īsti negribu neko komentēt, jo attālumi līdz kontrolpunktiem ir lieli un visādi var būt...

Būtu labi, ja varētu sasniegt kontrolpunktus un finišu laikā. Tas jau būtu sasniegums priekš manis... Var atgadīties tehniska problēma, un ar to viss var beigties.

Ir bail no kalniem, lietus un auksta laika, jo ekipējums, kas tiks ņemts līdzi, būs minimāls. Būs daudz jāplāno un ļoti daudz jātrenējas,» TVNET norādīja Andis Āboltiņš.

2017. gada «Transcontinental Race» startēs 28. jūlija vakarā. Riteņbraucējiem būs jāatzīmējas četros kontrolpunktos Vācijā, Itālijā, Slovākijā un Rumānijā. Finišs Meteorā (Grieķija). 4000 km garās distances dalības maksa ir 211 eiro, kas uz tik lielu kilometrāžu ir lēti.  

Lielākā daļa no finišējušajiem dalībniekiem sacensības noslēdz pēc ceļā pavadītām 14 līdz 16 dienām, vidēji dienā veicot 220 līdz 280 kilometru.

Pērn notika sacensības «Red Bull Trans-Siberian Extreme». Tām starts tika dots Maskavā un finišs bija Vladivostokā. Kopējais distances garums ir 9287 kilometri. Distancē riteņbraucēji šķērsoja piecas klimata zonas, septiņas laika zonas, Urālu kalnus un četras no pasaulē lielākajām upēm. Tomēr dalībnieki veica posmu pēc posma, drīkstēja atrasties cits aiz cita (it kā peletonā), un ceļā viņus pavadīja atbalsta grupas busiņš. «Transcontinental Race» nekas tāds nav atļauts. 

Internetā neizdevās atrast informāciju, ka iepriekš kāds latvietis būtu piedalījies «Transcontinental Race».

    Uz augšu