Mūžībā devies vīrs, kurš savulaik izglāba pasauli

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: AP/Scanpix

77 gadu vecumā miris bijušais Padomju armijas virsnieks Staņislavs Petrovs, kurš novērsa iespējamo kodolkatastrofu Aukstā kara laikā, vēsta «BBC».

Petrovs miris 19. maijā, taču ziņa par viņa aiziešanu plašāk kļuvusi zināma vien šajā mēnesī.

Vācu filmu veidotājs Karls Šūmahers, kurš pirmais starptautiskai publikai prezentēja Petrova stāstu, 7. septembrī piezvanījis, lai novēlētu daudz laimes dzimšanas dienā.

Tajā brīdī dēls informējis, ka Petrovs ir miris. Šūmahers ziņu par Petrova nāvi izplatījis sociālajos tīklos, ko fiksējuši plašsaziņu līdzekļi.

Kāds tad ir Petrova pasaules izglābšanas stāsts?

1983. gads pasaulē izvērtās ļoti saspringts - jau martā ASV prezidents Ronalds Reigans nosauca Padomju savienību par «ļaunuma impēriju», savukārt 1.septembrī jaunu saspīlējumu radīja Padomju savienības rīcība - tās iznīcinātājs notrieca Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu, un visi 269 cilvēki gāja bojā. Protams, ka pēc šāda pavērsiena aukstais karš draudēja kļūt par karsto, un tā gada 26.septembris varēja kļūt par pēdējo dienu pasaules vēsturē. Šajā dienā pasauli vārda tiešajā nozīmē izglāba Padomju armijas virsnieks Staņislavs Petrovs.

Kā vēsta vēstures portāls «History.com», 1983.gada 25.septembra vakarā apakšpulkvedis Staņislavs Petrovs dežurēja bunkurā «Serpuhova-15» - vietā, kur atradās Padomju armijas satelītu novērošanas un agrās brīdināšanas sistēmas. Īsi pēc pusnakts, iedarbojās agrās brīdināšanas un viss liecināja par vienu – ASV ir uzsākusi kodolkaru pret PSRS.

Sistēma liecināja, ka ASV pret Padomju savienību ir palaidusi piecas kodolraķetes, taču, kā patiesībā izrādījās, brīdinājums bija viltus trauksme – satelīti kļūdaini bija reaģējuši uz saulesgaismas atspīdumu mākoņos netālu no Montanas ASV.

Drošības protokols paredzēja, ka «Serpuhovas-15» darbiniekiem bija jāziņo augstākajai vadībai par jebkādām pazīmēm, kas varētu liecināt par uzbrukumu Padomju savienībai. Petrovs gan nojauta, ka sistēmā ir kļūda. Viņš zināja, ka jaunā satelītu sistēma pieļauj kļūdas, un, loģiski spriežot, amerikāņi būtu palaiduši tūkstošiem raķešu pret PSRS, nevis tikai piecas.

Dažu minūšu laikā Petrovs pieņēma svarīgu lēmumu – ignorēt skaļās sistēmas un sirēnas un paziņoja, ka sistēma kļūdas dēļ radījusi viltus trauksmi. Šāda Petrova rīcība burtiski izglāba visu pasauli no postoša un iznīcinoša kodolkara.

Šis incidents nebija zināms līdz pat aukstā kara beigām, bet vēlāk Petrovs saņēma vairākus apbalvojumus par savu rīcību, un viņu godinājusi arī Apvienoto Nāciju organizācija..

Pēc gada Petrovs aizgāja no dienesta, tā arī nesaņēmis cerēto paaugstinājumu uz pulkveža pakāpi. Tika baumots, ka tas notika personisku iemeslu dēļ – viņa sieva nopietni saslima. Aizgāja no darba, pārcēlās uz dzīvokli Piemaskavas ciematiņā. 1993.gadā tas pats ģenerālis Votincevs, kurš nevēlējās apbalvot Petrovu, atklāja, kas notika desmit gadus iepriekš.

Petrovs kļuva par īstu slavenību ASV un Eiropā – par viņu sāka rakstīt avīzes un veidot raidījumus.

2014. gadā klajā nāca dāņu režisora dokumentālā filma par Petrovu «The Man Who Saved the World» («Vīrs, kurš izglāba pasauli»). Pateicoties šai filmai, Petrovs dzīvē satika Holivudas zvaigznes Robertu de Niro, Metu Deimonu, kā arī Kostneru, kas ir bijis bijušā armijnieka slēpts dzīves sapnis.

Petrovam 2006. gadā Ņujorkā piešķirta ANO speciālbalva no «Pasaules pilsoņu asociācijas». Tā ir kristāla statuete «Roka, kura tur zemeslodi» ar iegravētu uzrakstu «Cilvēkam, kurš novērsa kodolkaru».

2012. gada februārī Badenbādenē Vācijā Petrovam piešķirta vācu masu mediju prēmija, savukārt gadu vēlāk viņš saņēma arī Drēzdenes prēmiju, kas piešķirta par bruņotu konfliktu novēršanu.

    Uz augšu