Ziemas kviešu kvalitāte šogad ir laba, auzām - sliktāka nekā pērn

FOTO: Reuters/Scanpix

Ziemas kviešu kvalitāte šogad Latvijā ir vērtējama kā laba, un arī rudzu kvalitāte ir apmierinoša, kamēr auzu kvalitāte šogad ir sliktāka nekā pērn, ceturtdien pēc graudu pārstrādes uzņēmuma "Rīgas dzirnavnieks" rīkotā izbraukuma pie zemniekiem uz Latvijas laukiem pastāstīja kompānijas direktore Anita Skudra.

Viņa informēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" šogad pirmās graudu ražas klimatisko apstākļu dēļ pieņēma jau jūlija vidū, kas ir divas līdz trīs nedēļas agrāk nekā prasti.

"Šogad pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā tik agri saņemam pirmās graudu ražas. Parasti mēs tās gaidām jūlija beigās un vēsākās vasarās pat augusta pirmajā nedēļā, bet šogad tās saņēmām jau jūlija vidū," pastāstīja Skudra.

Patlaban esot noslēgušies ziemāju un rudzu kulšanas darbi, un norit auzu, tostarp bioloģisko un vasarāju kulšana.

Komentējot šā gada labības ražas tendences, viņa norādīja, ka ziemas kviešu kvalitāte šogad ir laba, taču graudi ir mazāki. To ražīgums ir tikai 4,5-6 tonnas no hektāra, kamēr vajadzētu būt 7-8 tonnām no hektāra. Tāpat viņa pastāstīja, ka "Rīgas dzirnavnieks" kopumā ir apmierināts arī ar rudzu kvalitāti, kuras būtisks rādītājs ir krišanas skaitlis un tilpummasa. Lai arī rudzu graudi šogad ir padevušies sīkāki, starp tiem ir mazāk melno graudu. Rudzu kvalitāte visos reģionos ir līdzīga. Tikmēr to ievākums ir mazāks, jo parasti no hibrīda šķirnes rudziem ienācās 8-9 tonnas no hektāra, bet šogad tās ir 5-6 tonnas no hektāra.

Skudra atzina, ka auzu kvalitāte, kuras sāk kult tikai tagad, šogad ir sliktāka nekā pērn. Pagājušais gads esot bijis "auzu gads" ar izciliem graudiem. Šogad bioloģiskās auzas, pretēji ierastajai praksei, sāka kult ātrāk nekā konvencionālās. "Šis nav auzu gads kā pērn. Šogad izskatās, ka kuls 3-5 tonnas no hektāra, bet pērn bija 5-7 tonnas no hektāra. Bioloģiskajām auzām šogad kuļ 1,5-2 tonnas no hektāra, pērn šis rādītājs bija ļoti labs - 4,5 tonnas no hektāra," norādīja uzņēmuma direktore.

"Rīgas dzirnavniekā" arī informēja, ka kvieši šogad ir sasnieguši rekordaugstu cenu. Līdz ar to, neraugoties uz mazākiem ievākto graudu apmēriem, lauksaimnieki iegūst uz cenu izmaiņām.

Arī rudziem un auzām cenas ir pieaugušas salīdzinājumā ar pērnā gada sezonu.

Kopumā "Rīgas dzirnavnieks" jaunajā sezonā plāno iepirkt līdz 150 000 tonnas graudu - kviešus, rudzus un auzas. Papildu uzmanība tiks veltīta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem un ievērojot striktas "Rīgas dzirnavnieks" graudu audzēšanas prasības.

Skudra pastāstīja, ka "Rīgas dzirnavnieks" turpina strauju eksporta tirgu apgūšanu, un eksportē graudaugu produktus uz vairāk nekā 30 dažādām pasaules valstīm. Kopējais eksporta īpatsvars sasniedz jau aptuveni 40% no kopējiem saražotās produkcijas apmēriem.

"Rīgas dzirnavnieks" šogad tāpat kā katru gadu palielina produkcijas ražošanas jaudas, lai varētu nodrošināt eksporta tirgus pieprasījumu pēc uzņēmuma ražotās produkcijas.

"Rīgas dzirnavnieks" izbraukumā apmeklētās Ikšķiles novada zemnieku saimniecības "Lauciņi" zemnieks Ainārs Stiliņš atzina, ka šis gads gads zemnieku saimniecībai bija sarežģītāks nekā iepriekš - graudu kopievākums ir divas reizes mazāks nekā pērn. Ar ziemāju ražām vēl var iztikt, bet ar vasarājiem esot ļoti bēdīgi.

"Mēs audzējam klasisko šķirņu rudzus priekš maizes cepējiem, bet pēdējā laikā strādājam ar hibrīdšķirnēm, kas ir izturīgākas, bet maiznieki dod priekšroku vecajām šķirnēm. Šogad pat hibrīda šķirnes graudi deva mazākus apmērus nekā veco šķirņu graudi," sacīja Siliņš.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe atzina, ka ne visā Latvijā zeme ir piemērota visām labības kultūrām. Tāpēc labi, ka zemnieki diferencē labības, samazinot riskus.

Šogad ziemāju ražas ir kaut cik labas, bet par vasarāju ražām reti kurš zemnieks priecāsies, atzina Gulbe. 

Komentējot "Rīgas dzirnavnieks" uzsākto rudzu audzēšanas programmu, Gulbe atzina, ka valstī būtu labi vairāk attīstīt latviešu rudzu šķirnes.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis prognozēja, ka rudzu platības šogad paliks iepriekšējā gada līmenī, pārsniedz 30 000 hektāru platību. Viņš sacīja, ka ZM cīnīsies par rudzu šķirņu, piemēram, "Kaupo" saglabāšanu un atbalstu to audzēšanai. Viņš arī atzinīgi novērtēja, ka graudu pārstrādātāji ir sākuši atbalsta programmas to audzēšanai.

Jau ziņots, ka "Rīgas dzirnavnieks" šodien mediju pārstāvjiem rīkoja izbraukumu pie zemniekiem uz Latvijas laukiem, lai tiktos ar graudu audzētājiem un pārrunātu šā gada ražas tendences, problēmas un nākotnes plānus. Pasākuma laikā klātesošie iepazinās ar šā gada visu veidu labības ražas tendencēm, kā arī tā laikā tika pārrunātas rudzu audzēšanas problēmas, un "Rīgas dzirnavnieks" plānus šoruden uzsākt rudzu audzēšanas programmu. Rudzu audzēšanas programmas mērķis ir sniegt graudu audzētājiem atbalstu, lai ieinteresētu tos audzēt rudzus, kas sniegtu labākus ražīguma rādītājus un uzrādītu augstākus kvalitātes rādītājus.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, "Rīgas dzirnavnieks" strādāja ar 23,878 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 13,9% - līdz 726 947 eiro.

''Rīgas dzirnavnieks" ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas uzņēmuma, kas ir viena no lielākajām un modernākajām graudu pārstrādes grupām Baltijas valstīs.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu