Nezāles kā pēdējais vakarēdiens: par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā

FOTO: Facebook/Vizma Kulupa

Iedzīvotāji sociālajos tīklos mēdz "izteikt savu sāpi" un rosināt diskusijas par ķimikāliju izmantošanu lauksaimniecībā. Portāls Apollo lūdza Zemkopības ministrijai komentēt šo problēmu un vērtēt Latvijas lauksaimnieku atbildības līmeni šajā jomā. 

"Šī kamene ir beigta. Tāpat kā vēl tur pat uzietās četras vienā kvadrātmetrā. Tas ir mans lauks, tās ir manas nezāles, kas bijušas pēdējais vakarēdiens čaklajām lidonēm.

Dabas dots lauks, kurā tikai pašu rokām un ar to, ko zemes māte nodrošina, cenšamies eksperimentāli audzēt ķirbjus. Videi draudzīgi. Bet mūsu lauks robežojas ar "lielzemnieka" labības lauku. Kurā tiek bez žēlastības smidzināts Latvijā atļautais glifosāts utt. Eiropā sen jau daudzas valstis ceļ pamatotus iebildumus par tā izmantošanu. Bet mūsējie "zaļzemniekveidīgie" klusē un likumdošanu nemaina," raksta kāda Facebook lietotāja. 

Viņa norāda, ka jūtas bezspēcīga kā patērētājs. "Bet vēl neaizsargātāka es jūtos, kā zaļas lauku sētas īpašniece. Jo nevaru savu zemi izmantot pilnvērtīgi un pēc mūsu ģimenes ētikas un ar vides ilgtspējas principiem saskaņoti, tikai tāpēc, ka zeme robežojas ar Latvijas likumdošanā un lauksaimniecības politikā atbalstītu agresīvas lauksaimniecības piekopēju."

Kā norāda Zemkopības ministrijā, ja augu aizsardzības līdzekļus lieto atbilstoši norādēm marķējumā un labai lauksaimniecības praksei, ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu un drošu produkciju, neradot apdraudējumu sev, apkārtējiem vai videi. Neskatoties uz pārkāpumiem atsevišķās saimniecībās, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) inspektoru novērojumi liecina, ka kopumā Latvijas lauksaimnieki saimnieko atbildīgi. 

Salīdzinot ar situāciju citviet Eiropā, Baltijas un Ziemeļeiropas valstīs augu aizsardzības līdzekļu patēriņš ir salīdzinoši zems, un nepietiekams tirgū pieejamo reģistrēto līdzekļu klāsts ierobežo zemnieku iespējas veikt augu aizsardzības pasākumus. Viena no problēmām ir augu aizsardzības līdzekļu trūkums kaitīgo organismu ierobežošanai dārzeņu un augļaugu kultūrās. Problēma ir aktuāla arī citās dalībvalstīs, tāpēc tiek meklēti tās risinājumi Eiropas līmenī. 

Eiropas Savienības tirgū nenonāk preparāti, kas ir kancerogēni, mutagēni, toksiski reproduktīvajai sistēmai vai nelabvēlīgi ietekmē hormonālo sistēmu, rada apdraudējumu dzīvajiem organismiem vai uzkrājas vidē, radot piesārņojumu, skaidro Zemkopības ministrijā. 

VAAD veic plānotas un operatīvas pārbaudes saimniecībās, kontrolējot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas normatīvo aktu ievērošanu.

2017.gadā 1653 pārbaudēs konstatēti 25 augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību būtiski pārkāpumi. Pārbaužu rezultāti liecina, ka pārkāpumi ir saistīti ar nereģistrētu līdzekļu lietošanu, līdzekļu reģistrētās devas neievērošanu, lietošanas reižu skaita pārsniegšanu, norādes neievērošanu līdzekļu marķējumā attiecībā uz virszemes ūdensobjektiem, pieļauta līdzekļu nokļūšana blakus teritorijās (pārkāpumi saistīti ar vēja ātruma neievērošanu, neuzmanību).

Par šiem pārkāpumiem pārsvarā tiek ierosinātas administratīvā pārkāpumu lietas. 

Lasītākais šobrīd

Uz augšu