Ar suņiem ieeja aizliegta! Lielveikalā var, tramvajā var! Kāpēc te ne?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ilustratīvs attēls

FOTO: pexels.com

"Man nevarēja ienākt prātā, ka tas mazais suņuks sagādās tādas nepatikšanas! Aizbraucām uz Brīvdabas muzeju un tālāk par vārdiem netikām - ar suņiem nelaiž! Lielveikalā var, tramvajā var! Kāpēc te ne?" jautā kāda Facebook lietotāja. Iemeslus, kāpēc Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā nav atļauta ieeja suņiem, skaidro muzeja pārstāvji. 

Pie ieraksta sociālajā tīklā Facebook arī izcēlusies spraiga diskusija par suņu un to saimnieku tiesībām. Kā allaž, izveidojušās divas frontes - suņu aizstāvji un tie, kas uzskata, ka suņu īpašnieki vēlas būt pārāki par "parastiem" cilvēkiem. 

Tāpat diskusijas dalībnieki spriež, ka ne visi saimnieki savāc aiz sava mīluļa, turklāt tas varot bojāt arī muzeja eksponātus un ēkas. 

Kā skaidro Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Harita Maniņa, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir muzejs, kura ekspozīcija (nosacītā eksponātu telpa) atrodas dabā (mežā, pļavās Rīgas pievārtē un Juglas ezera krastā), un tā teritorijā ir izvietoti vērtīgi un unikāli eksponāti – senas ēkas, darbarīki, sadzīves priekšmeti.

Muzeju katru gadu apmeklē tūkstošiem cilvēku no Latvijas un ārvalstīm, un mums rūp, lai muzeja eksponāti būtu ērti apskatāmi to dabiskajā vidē, bet vienlaikus tiktu pasargāti. Lai muzeja apmeklējums pēc iespējas vairāk apmeklētājiem sagādātu baudījumu un nerastos pārpratumi, muzejs ir izstrādājis iekšējās kārtības noteikumus, kuros ir teikts, ka ievest dzīvniekus (tai skaitā suņus) muzeja teritorijā, īpaši pasākumu laikā, kuros piedalās bērni, ir aizliegts.

"Mēs saņemam pateicības no mūsu mazo apmeklētāju vecākiem par to, ka Brīvdabas muzejs ir tā retā vieta Rīgā, kur mazuļi, spēlējoties ar rudens lapām vai lasot zīles, neuzduras uz četrkājaino draugu “suvenīriem” un neviens liels vai mazs suņuks pēkšņi nesāk riet un izbiedēt mazos rotaļniekus," atzīst muzeja pārstāve. 

Pēc viņas stāstītā, muzeja iekšējās kārtības noteikumi laika gaitā atspoguļo tās sabiedrības aktivitātes, kuras muzeja kultūrvēsturiskajā vidē būtu ierobežojamas. Piemēram, 1935.gada izdevumā “Brīvdabas muzeja vadonis” publicētajos noteikumos apmeklētājiem cita starpā ir teikts, ka muzeja teritorijā ir aizliegts izbradāt plūstošās kāpas un rīkoties ar ieročiem. Tāpat minēts, ka papīri un atkritumi metami uzstādītos atkritumu kurvjos un noliegts muzejā iekļūt citur kā pa ieejas vārtiem.

No šodienas viedokļa šie punkti nav aktuāli, jo kāpas ir blīvi apaugušas ar kokiem un krūmiem, ieročus apmeklētājiem vairs nav ierasts demonstrēt vai izrādīt, tāpat atkritumu izmešana konteineros un biļešu iegāde šķiet jau pašsaprotama, tāpēc muzeja noteikumi dzīvo līdzi sabiedrības prasībām, vienlaikus rūpējoties par vērtīgo eksponātu saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.

Uz augšu