Strausi un citi putni

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Mores pagasta zemnieku saimniecību "Salmiņi" nedēļas nogalē apmeklēja simtiem cilvēku, lai iepazītos ar strausiem, dzērvēm, pāviem un citiem retiem putniem.

To, cik liela interese ir gan lauku iedzīvotājiem, gan pilsētniekiem par eksotiskiem putniem un retām mājputnu šķirnēm, pierādīja strausu audzēšanas saimniecības "Salmiņi" un biedrības "Latvijas strauss" rīkotais pasākums Morē. Tā mērķis bija iepazīstināt cilvēkus ar strausu audzēšanu un no šiem eksotiskajiem putniem iegūstamo produkciju. "Latvijas strauss" priekšsēdētāja vietniece Ilona Bundze – Zdanovska vērtēja, ka Latvijā strausus uztver kā retus krāšņumputnus, taču tie ir produktīvi dzīvnieki, no kuriem iegūst augstvērtīgas, diētiskas olas un gaļu, augstas kvalitātes ādu. Strausu spalvas jau izsenis tiek izmantotas apģērba rotāšanai, no tām gatavo cepures, vēdekļus un citus aksesuārus. Bet par to, ka strausu taukus izmanto kosmētisko līdzekļu izgatavošanā, vispār iedomājas retais. Latvijā strauskopība nav attīstīta. Tikai šogad oficiāli atzīta pirmā kautuve, kurā drīkst sagatavot šo putnu gaļu. Šo pakalpojumu sniedz a/s "Ruks". Tur ražo arī strausu gaļas izstrādājumus. Ādu apstrāde Latvijā nav uzsākta. Strausu audzētāji atraduši iespēju tās apstrādāt Polijā, kurp drīz vedīs pirmās jēlādas. Ikvienam pasākuma apmeklētājam bija iespējams iepazīties ar visu šo plašo strausu produkcijas klāstu. Par to, kā strausu spalvas izmantojamas apģērbā, stāstīja pazīstamais modes mākslinieks Dāvids, kura ģimene ar "Salmiņu" saimnieci draudzējas jau vairākus gadus. Taču ne jau tikai ziņkārīgie un labsirdīgie strausi saistīja apmeklētāju interesi. Kopš šī gada sākuma "Salmiņos" ir arī oficiāli reģistrēta savvaļas dzīvnieku kolekcija. Saimniecībā ir vairāk nekā 20 putnu sugu un šķirņu. - Arī kā strausu audzētāji faktiski nenodarbojamies ar produkcijas ražošanu, esam apskates saimniecība,sacīja saimniece Agija Urtāne. Strausi, kurus "Salmiņos" iegādājās pirms četriem gadiem, ir tikai vieni no retajiem, Latvijā maz audzētajiem putniem. Līdzās tādiem labi pazīstamiem mājputniem kā tītari, te pastaigājas Indijas pāvi, baltie pāvi, zelta un medību fazāni. Saimniecībā ir smējējbaloži un gaļas baloži, gulbjzosis jeb sausknābes, meža pīles, Tulūzas zosis, mandarīnpīles. Acis priecē dažādas dekoratīvās vistas – bramas, zīda, sprogainās, čabo, pērļvistiņas un citas. Bet tiem apmeklētājiem, kuri grib ieraudzīt kaut ko īpaši retu, prieku sagādā pelēkā dzērve un vainagdzērve, kas brīvā dabā mitinās Āfrikā. Putnu kolekcija izveidota trijos gados. Agija atzina, ka tas nav bijis viegli. Strausi gandrīz nekādus ienākumus nav devuši, vienīgais produkts - olas. Bijis jāatmaksā kredīts par eksotisko putnu iegādi, jāatrod līdzekļi kolekcijas veidošanai un mītņu iekārtošanai. Likta kopā gan piena nauda (saimniecībā tur arī govis), gan mammas pensija. Šis ir pirmais īstais darba gads, kas jau dod ienākumus, kaut nelielus. - Putnu turēšana nav bizness, tas ir vaļasprieks. Arī lauku tūrisms pagaidām nav uzņēmējdarbība, tie ir tikai nelieli ienākumi, kas palīdz uzturēt putnu kolekciju, - teica Agija. Pasākumā piedalījās arī putnu kolekcionārs no Priekuļiem Jānis Brikmanis. Lielvārdietis Andis Valters, kurš nodarbojas ar dažādu putnu un citu eksotisko un reto šķirņu dzīvnieku audzēšanu, "Salmiņos" rādīja kažokādas zvēriņu - zelta fretku.

Uz augšu