Par spīti Rīgas pilsētas arhitekta iebildumiem pie Melngalvju nama būvē "Hilton" viesnīcu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: facebook.com

Iedzīvotājus satraucis fakts, ka Vecrīgā, iepretim Melngalvju namam, tiek būvēta jauna viesnīca. "Paldies pilsētas arhitektam, kas atļāva šo ārkārtīgi vērtīgo arhitektūras brīnumu uzcelt priekšā mūsu Melngalvju nama kompleksam!" raksta kāda sociālā tīkla Facebook lietotāja. 

Pēc viņas domām, tagad visi Vecrīgas apmeklētāji - kā vietējie iedzīvotāji, tā arī viesi no tuvām un tālām zemēm, paldies dievam, neredzēs tās "vēsturiskās šausmas", kas slēpjas aiz šīs ēkas, bet gan varēs priecēt acis ar "Hilton" viesnīcas mūsdienīgo dizainu," ironizē ieraksta autore. 

Iedzīvotāji pie šā ieraksta iesaistījušies spraigā diskusijā. "Es laiciņu atpakaļ nodomāju to pašu, es saprotu, 90tajos un 2000ajos bija vēl juku laiki, nesakārtotība un varēja "izkruķīt štelles", bet kā var kaut ko tādu uzbūvēt pie Melngalvju nama? Kāpēc vispār tur vajadzēja ļaut kaut ko būvēt, jau tā ir par blīvu," neizpratnē ir kāds Facebook lietotājs. 

Cits tikmēr konstatē, ka Rīgā modernā arhitektūra neizskatoties labi. "Vajadzētu ieviest moratoriju apbūvei pilsētas centrā, jo visas tās viesnīcas ir diezgan primitīvas. Un vieta nav vispār piemērota šādam objektam," domā diskusijas dalībnieks. 

Kā portālam Apollo atklāj Rīgas domē, pilsētas arhitekts Gvido Princis šo projektu vērtējis kā Vecrīgas mērogam un raksturam neatbilstošu un aicinājis tā programmu pārskatīt. Kā arī argumentējis un aicinājis Rīgas vēsturiskā centra padomi mainīt attieksmi pret šā Vecrīgas kvartāla apbūvi.

Tomēr tā īstenošanu ir apstiprinājusi Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības padome, un tam ir izsniegta būvatļauja.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis uzskata, ka īstenotais objekts Grēcinieku ielā neatbilst Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas prasībām, tas ir, nozīmīgāko kultūrvēsturisko vides vērtību saglabāšanas un attīstības vīzijai, kura attiecas ne tikai uz pilsētas vēsturisko plānojumu, bet arī uz zudušo (2. pasaules kara laikā sagrauto un vēlāk likvidēto) ēku un apbūves kvartālu telpisko struktūru.

Lai šo vīziju īstenotu, vēsturiskā centra aizsardzības zonas prasības ir skaidri definētas - atjaunot un telpiski pilnveidot kara postījumu un pēckara rekonstrukciju rezultātā izmainīto Vecrīgas viduslaiku apbūves struktūru, un, lai būtu iespējams konstatēt atbilstību vīzijai un pamatuzdevumam, ir definēts galvenais Vecrīgas attīstības projektu atbilstības kritērijs – konsekventa vēsturiskās (t.i., viduslaiku) apbūves struktūras saglabāšana un tās zudušo daļu atjaunošana, uzsver Princis. 

"Tas ir pašsaprotams un arī pamatots ar tēzi, ka kultūrvēsturiskajai videi, ko veido galvenokārt vēsturiskās ēkas (Vecrīga), piemīt noteikta laikmetīgo objektu daudzuma kapacitāte, tāpēc īpaša nozīme ir laikmetīgās arhitektūras tolerancei pret kultūrvēsturiskās vides vērtībām – mērogam un raksturam," precizē pilsētas galvenais arhitekts. 

Uz augšu