"Es atbrīvojos no iemesla, kas mani nomāca - no savas mammas..." Jaunākie slepkavas Lielbritānijā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: EPA/Scanpix/Facebook/Kim Edwards

Pirms pāris gadiem Lielbritāniju pāršalca šokējoša vēsts - divi jaunieši, kuriem notikuma brīdī bija vien 14 gadu, paveica dubultslepkavību. Pašlaik abi notiesāti un izcieš mūža ieslodzījumu, savukārt izmeklētāji atklājuši baisā notikuma detaļas, raksta portāls "Vice".

Ir 2016. gada 11. aprīlis. Nelielā pilsētiņā Lielbritānijas austrumu daļā - Spaldingā - tuvojas pusnakts. 14 gadus vecais Lukass Markhams dodas pie savas draudzenes Kimas Edvardsas. Tajā naktī viņa mugursomā, ietīti melnā T-kreklā, atrodas četri virtuves naži. 

Kad Lukass sasniedza draudzenes māju, viņš uzkāpa uz jumta un trīs reizes pieklauvēja pie loga. Viņš gaidīja, bet drīz saprata - Kima, kurai arī bija tikai 14 gadi, jau bija devusies gulēt. Lukass nolēma doties mājās.

Nākamajā naktī viņš atgriezās un atkal pieklauvēja pie draudzenes loga, un atkal viņa bija aizmigusi.

Bet aiznākamajā naktī Kima izdzirdēja viņa klauvējienus. Viņa aizgāja uz vannasistabu un, atvērusi logu, ielaida savu puisi mājā.

"Tu esi droša, ka gribi to darīt?" vaicāja Lukass.

"Es atbildēju - jā," Kima vēlāk teiks policijai, "bet galu galā es nespēju saņemties, tāpēc to izdarīja viņš."

Kima sēdēja vannasistabā, kamēr Lukass lavījās uz draudzenes 49 gadus vecās mātes Lizas guļamistabu.

Sasniedzis gultu, kurā gulēja Kimas māte, Lukass sadūra viņu astoņas reizes. Divi dūrieni Lizas kaklā gandrīz pāršķēla viņas balseni. Pamodusies viņa pūlējās sevi aizstāvēt un piecas reizes tika sadurta plaukstās.

Lukass, uzkāpis upurim virsū, uzgrūda uz sejas spilvenu. Vēlāk policijai viņš teiks, ka Liza skrāpējusi viņa "seju, muguru un pēcpusi", mēģinot atbrīvoties.

Abiem cīkstoties, istabā ienāca Kima. Gulta un sienas bija klātas asinīm. Lukass pavēlēja viņai aizvērt durvis. Pienākusi pie gultas, Kimas un viņas mātes rokas saskārās.

"Viņa cīnījās," vēlāk Kima atcerēsies. "Viņa izstiepa roku - es to satvēru un it kā turēju. Kad sapratu, ka tā ir viņas roka, palaidu to vaļā un sarāvos čokurā."

"Es biju uz grīdas blakus durvīm un teicu sev: "Elpo!" Man tuvojās panikas lēkme, manas kājas trīcēja. Tad es sāku staigāt turp un atpakaļ un teicu: "Viss būs labi, nomierinies. Drīz tas būs cauri.""

Pēc kādām 10 minūtēm Kimas māte bija mirusi. "Viņa bija kļuvusi tāda kā slāba un vairs nepretojās, bet turpināja izdvest samocītas skaņas. Man liekas, es teicu: "Viņa ir mirusi?""

Lukass pārbaudīja Lizas pulsu. Viņa bija mirusi.

Pēc tam abi pusaudži devās uz blakusesošo guļamistabu, kuru Kima dalīja ar savu 13 gadus veco māsu Keitiju. Arī šoreiz Lukass sadūra upuri vairākkārt kaklā, pirms nosmacēja ar spilvenu.

"Es nespēju…" Kima atceras jaunākās māsas pēdējos vārdus.

Abi pusaudži devās uz vannasistabu, lai nomazgātu asinis. Pēc tam viņi aizvilka Kimas matraci uz apakšstāvu, pretim televizoram.

Viņi našķojās ar grauzdiņiem un saldējumu. Nodarbojās ar seksu. Noskatījās trīs vampīrsāgas "Krēsla" filmas no sākuma līdz beigām. Viņus vēlāk iesauks par "Krēslas slepkavām".

Neizdevusies pašnāvība

Nākamajā dienā, pulksten divos pēcpusdienā, viņi grasījās izdarīt pašnāvību. Kima atstāja zīmīti, kurā teikts: "Es vēlos, lai manus un Lukasa pelnus izkaisa mūsu īpašajā tikšanās vietā. Mums abiem tagad ir - visu pie*****."

Kad noliktā stunda pienāca, viņi pārdomāja. Tā vietā viņi noskatījās ceturto "Krēslas" filmu.

Kopumā viņi mājā pavadīja 36 stundas. Savukārt policija tika informēta, ka abi nav ieradušies skolā, un ielauzās mājā caur logu. Abi mīlnieki gulēja kopā zem segas.

Policisti vaicāja Kimai, kur ir viņas māte. Viņa atbildēja: "Augšstāvā." Tad policisti vaicāja Lukasam, kas noticis. Viņš atbildēja: "Varbūt aizejiet un apskatieties?"

Nesaskaņas ar māti un greizsirdība uz māsu

Motīvs dubultslepkavībai bijis gaužām banāls un ikdienišķs. Izrādās, Kima bija greizsirdīga uz savu māsu Keitiju, kura, pēc viņas domām, mātei bija mīļāka. Viņa niknojās uz jaunāko māsu, ka tā "saņemot visu uzmanību" un "nozagusi no viņas mammu".

Bija arī kāds incidents pirms sešiem gadiem, kad Liza zaudēja savaldību un iesita Kimai pa žokli. Gan Kima, gan Keitija nākamos četrus mēnešus nodzīvoja viesģimenē, pirms atgriezās pie mātes.

"Kopš pašas bērnības man bija grūti saprasties ar mammu," Kima atklāja izmeklētājiem. "Es zināju, ka mana māsa viņai patika vairāk nekā es. Viņa to noliedza, bet es zināju, ka viņa melo."

"Ikreiz, kad sastrīdējos ar mammu, Keitija nostājās viņas pusē… Lukasam nepatika redzēt mani bēdīgu. Tamdēļ viņam nepatika mana mamma un māsa. Es atbrīvojos no galvenā iemesla, kas lika man justies nomāktai - no savas mammas. Tas bija liels atvieglojums."

No nepatikšanām skolā līdz mīlestībai

Kima pirmoreiz ievēroja Lukasu 2013. gada septembrī, kad viņš skolā pāri klasei bija aizlidinājis krēslu un tā iekūlies ķezā. Abi sadraudzējās, un 2015. gada 23. maijā viņš caur "Facebook" uzaicināja viņu uz randiņu.

Jaunais pusaudzis bieži skolā izraisīja kautiņus un laikā, kad notika slepkavības, savas uzvedības dēļ viņš jau bija atskaitīts.

Slepkavības pusaudžu pāris izplānoja kopā - vispirms Kimas mājas pagalmā, vēlāk tuvējā McDonalds ēstuvē. Vēlāk Kima izmeklētājiem atklāja: "Jau kādu laiku man bija vēlme nogalināt."

Savukārt bijušais skolasbiedrs Ādams Frījs pastāstīja "The Mirror", ka Lukass bija atklāti stāstījis par Lizas nogalināšanu, bet neviens nav uztvēris viņu nopietni.

2016. gada novembrī Kima Edvardsa un Lukass Markhams tika notiesāti uz mūžu. Tiesnesis Hadons uzsvēra to, cik maz nožēlas abi pusaudži izrādījuši un cik rūpīgi noziegumu izplānojuši.

"Šī lieta daudzos veidos ir pilnīgi nebijusi," teica tiesnesis. "Slepkavības bija brutālas un abi upuri noteikti izcieta lielas mokas savos pēdējos dzīves mirkļos."

Lai gan abiem piespriests mūža ieslodzījums, pēc 17 gadiem par labu uzvedību abi var cerēt tikt brīvībā.

Pusaudžu emocijas vai empātijas trūkums?

Bērnu psiholoģe Alise Džonsa, kura strādā arī Goldsmitas koledžā Londonā, apšauba abu pusaudžu spēju laboties. "Vai viņi spēs atgriezties sabiedrībā? Es domāju tas būs ļoti grūti pēc kaut kā tāda, kas izmaina visu dzīvi - it īpaši meitenei, kura nogalinājusi pati savus ģimenes locekļus," teic bērnu psiholoģe.

"Es uzskatu, ka bērniem, kuri mēdz šādi uzvesties, lielākoties grūti mainīt savu kopējo uzvedību. Ļoti grūti likt cilvēkam just empātiju. Tas ir kaut kas bioloģisks. Ja cilvēkam nav baiļu vai skumju, kā gan to ieraudzīt un saprast citos?"

Savukārt rakstniece Kerola Anna Deivisa, kura ir autore grāmatai par pusaudžu slepkavām, nav noskaņota tik negatīvi. "Lukasam un Kimai slepkavību brīdī bija tikai 14 gadi, tāpēc viņu smadzenēm vēl laiks nobriest," saka rakstniece.

"Pusaudži nespēj kontrolēt savas emocijas tāpat kā pieaugušie, un viņi mēdz vairāk riskēt un ļauties apkārtējo spiedienam. Sasniedzot 25 gadu vecumu, viņiem būs vairāk sinapšu - jaunu savienojumu smadzenēs - un viņi varētu būt pavisam citi cilvēki. Daudz atkarīgs no attiecībām, kas viņiem izveidosies apcietinājuma laikā. Kāds, kurš par viņiem parūpētos un iedvesmotu, varētu sniegt neatsveramu palīdzību."

Savukārt Pīters Edvards, abu meiteņu tēvs, bija šokēts, ka viena meita nogalinājusi otru. Viņš iegādājies sev atdusas vietu blakus Keitijas kapam un ieraksts viņa "Facebook" profilā vēsta: "Tagad man pieder šī vieta, kur, pienākot laikam, ar prieku atdusēšos."

Uz augšu