"Mani katru reizi te gandrīz nosit!" Kā lietot durvis publiskā vietā? Ekskluzīvi Apollo

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Edijs Pālens/LETA/ekrānuzņēmums

Ir dažas visiem zināmas (bet ne vienmēr ievērotas) pieklājības normas publiskās vietās - transportā laižam sēsties vecākus cilvēkus, veikalā kasierēm pasakām "paldies", pie luksofora savu vietu neizkarojam ar elkoņiem. Bet kā ir ar durvju pieturēšanu?

Portāls Apollo to devās jautāt iedzīvotājiem, kuri pārvietojas pa Rīgas Centrālo staciju un saskaras ar morālo dilemmu brīdī, kad jāiet caur durvīm. Pieturēt tās, lai arī nākošais tiek cauri, vai tomēr ne? Kā izrādās, sastaptos gājējus iespējams iedalīt četros durvju pieturētāju tipos.

1. Piktais turētājs

Piktie turētāji durvis pieturēs, jo citādi nemāk. Nekāds laika trūkums vai mantas nestāsies ceļā sirdsapziņai un pienākuma sajūtai, ejot caur durvīm, pamest skatienu atpakaļ.

Ja piktais turētājs ieraudzīs kādu cilvēku tuvojamies 5-15 metru rādiusā, viņš pie durvīm pieķersies un nelaidīs vaļā līdz visi, kam nepieciešams, nebūs veikuši bīstamo durvju ailes šķērsošanas manevru.

Bet no piktajiem jāuzmanās - viņi ne tikai elsīs katra caurgājēja virzienā, liekot tiem nožēlot sava gājiena maršruta izvēles, bet arī brīdī, kad pacietības mērs būs pilns, palaidīs savu nastu vaļā. Ja jau neviens nav atģidies pārņemt šo atbildīgo pienākumu, lai durvis lido nepateicīgo gājēju pūlī! Sak, "Pēc manis kaut plūdi (pārsistas pieres)!"

Stacijas ēkā satiktā Nadežda atklāj - viņa šeit vienmēr cenšas pieturēt durvis, bet pārējie, rokas kabatās salikuši, skrien viņai garām: "Es varu kaut dienu tās durvis turēt, bet man neviens nepietur. Tāda kultūra."

2. Labsirdīgais turētājs

Šī cilvēku grupa ir lāga dvēseles, kuriem durvju pieturēšana, tāpat kā vecāka gadagājuma cilvēku laišana apsēsties sabiedriskajā transportā un palīdzība nolikt groziņu veikala kases galā, ir pašsaprotama rīcība, kas liekus komentārus neprasa.

Labsirdīgie turētāji priecājas palīdzēt un ir gatavi ar šo prieku arī apstarot citus, tāpēc uz "Paldies!" čukstiem atbildēs ar skaļiem "Nu, bet, protams, lūdzu!"

Ja uz turētāja laipno smaidu atbildēsi ar galvas mājienu, viņš uzskatīs, ka interakcija noritējusi veiksmīgi, bet, ja uzsmaidīsi pretī, vari tikt pat pie kompānijas un saruna biedra visa ceļa garumā.

Pēteris un Andris ir labsirdīgie turētāji - viņi pat nesaprot, "kā var iet uz priekšu un nepaskatīties atpakaļ?" Puiši arī portālam Apollo atklāj gadījumu, kad durvis nav varējuši sadalīt ar citu gājēju, un nu uz pieres esot rēta. Iespējams, rētu atstājis piktais turētājs.

3. Neitrālais turētājs

Neitrālie turētāji galvu daudz nelauzīs - pieturēs ja vajadzēs, palaidīs, ja nevajadzēs. Citu durvju turēšanas laipnību ar prieku pieņems, bet daudz nebēdās, ja nāksies virināšanās dinamikai pielāgoties pašiem.

Pieturēt vai nē - neitrālie arī piekopj emociju, subjektīvā viedokļa un abpusējās sadarbības integrēšanu lēmuma pieņemšanā.

Ja cilvēks gatavs paskriet pretī neitrālā turētajām durvīm, abpusēja sadarbība būs iespējama, ja ne - nu tad nevajag arī.

Stacijas ēkā satiktā Dace atklāj, ka tie, kas šeit biežāk staigā, durvis parasti pietur un atskatās, vai ar tām neiesit nākošajam gājējam.

4. Nepieturētājs

Šie cilvēki kā iet, tā aiziet - galvenais uzdevums tikt cauri durvju ailei bez nopietnām traumām un turpināt ceļu, nepieciešamības gadījumā izmantojot elkoņus. 

Nepieturētājos žēlsirdības dzirksti vien reizēm uzšķiļ bērni vai sievietes ar ratiņiem.

Citos gadījumos katram un ikvienam būtu jārēķinās ar to, ka durvis var lidot tieši virsū un tad jāpielieto atbilstoši pašaizsardzības paņēmieni.

Stacijas ēkā satiktais Andris rīkojas tieši tā - vienmēr drošības pēc, tuvojoties durvīm, izstiepj roku un iesaka to darīt arī citiem.

Uz augšu