“Naktstauriņa” grēksūdze: no medmāsas par prostitūtu Arābu Emirātos

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Pexels

“Viņu aizveda uz safari,” Helēna nopūšas. “Precīzāk sakot, aizveda uz tuksnesi, kur viņu gaidīja desmit cilvēku banda. Es nestāstīšu detaļas, kas ar viņu tur tika darīts…" Šī ir tikai viena no epizodēm, kādu mēdz piedzīvot ar viltu uz ārzemēm aizvestas meitenes. 

Kāds, iespējams, būs dzirdējis, ka meitenes pēc vieglas naudas dodas nevis uz Dienvideiropu vai Turciju, kā tas bija agrāk, bet uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), jo tur slāvu izcelsmes meitenes tiek augstu vērtētas, vēsta portāls "Woman".

Kāda nākotne viņas gaida? Vai viņas ar savu ķermeni spēj nopelnīt lielu naudas summu vai arī kļūst par suteneru upuriem?

Mānīgās perspektīvas

Lūk, kāda “naktstauriņa” jeb Helēnas (vārds - mainīts) stāsts.

“Es biju viena no pirmajām, kas peļņas nolūkos devās uz Arābu Emirātiem,” savu stāstu sāk Helēna. “Mājās atgriezos pēc vairākiem gadiem. Šajā laikā es paspēju iziet pie vīra un laist pasaulē dēlu. Šobrīd strādāju par medmāsu vienā no pilsētas klīnikām.”

Līdz braucienam uz ārzemēm Helēna ar prostitūciju nebija nodarbojusies. Sākumā studējusi medicīnu. Dažus gadus nostrādājusi savā specialitātē, tomēr, kā citas meitenes, sapņojusi par skaistu dzīvi. Par mazo algu nav bijusi pat iespēja nopirkt džinsus.

“Reiz mana draudzene (sauksim viņu par Katrīnu) izstāstīja, ka viņas vecākās māsas draudzene piedāvā doties peļņā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE),” Helēna atceras. “Šī sieviete solīja, ka gada laikā katra no mums nopelnīs ne mazāk kā 30 tūkstošus dolāru, un tas nozīmē, ka, atgriežoties mājās, varēs atvērt nelielu biznesu. Vai tad es varēju neinteresēties par šādu perspektīvu?”

Jau nākamajā nedēļā četras meitenes (Helēna, Katrīna, Kristīne un Laura) satikās pie potenciālās darba devējas. Kā noskaidrojās, runa bija par dejotājas darbu kādā no Arābu Emirātu pansionātiem.

“Darba devēja teica, ka noformēs mums visus nepieciešamos dokumentus, kā arī segs lidojuma, ēdināšanas un dzīvošanas izmaksas. Par to mums jāatdod viņas pārstāvim AAE desmit procenti no peļņas.

Protams, mēs uzreiz pajautājām, vai mums nāksies ar klientiem arī gulēt. Viņa atbildēja, ka tikai tad, ja pašas vēlēsimies. Neviens mūs nevarot piespiest ar varu.

Viņa mums jautāja, vai protam dejot.

Neviena no mums ar dejām nebija nodarbojusies, taču darba devēja mūs pārliecināja, ka vēderdejas neesot sarežģīti iemācīties. Viņa mums solīja, ka Emirātos dažas dienas mēs tiksim apmācītas dejot vēderdejas. Mēs noticējām.”

Laulātie draugi - suteneri

Helēna turpina: “Dubaijā mēs ielidojām no rīta. Lidostā mūs sagaidīja laulāts pāris. Kā vēlāk noskaidrojās, savulaik sieva Sīrijā esot nodarbojusies ar prostitūciju. Tur viņa iepazinusies ar vīru, kurš arī esot sniedzis intīmus pakalpojumus, un viņi pārcēlās uz AAE un sāka prostitūcijas biznesu. Vīrietim par pieklājīgu materiālo atlīdzību piedāvāja vervēt meitenes un vest viņas uz abu mājām.

Vīrietis paņēma mūsu dokumentus un naudu. Pēc tam paziņoja, ka katra no mums viņam esot parādā četrus tūkstošus par pārlidojumu uz Emirātiem.

Patiesībā ceļojums maksāja daudz lētāk, tikai 600 dolāru. Kad Katrīna viņam to pateica, viņš viņu nežēlīgi piekāva. Tad mēs sapratām, ka ne par kādām dejām runas nebūs.”

Nevar aizbēgt - visapkārt tuksnesis

Tās pašas dienas vakarā izsalkušās un nogurušās meitenes aizveda uz ciemu, kas atradās netālu no pilsētas. Tur viņas sagaidīja četrdesmitgadīgā uzbekiete Sofija. Viņa izmitināja meitenes būdā no divām istabām, kas bija apvienotas ar virtuvi bez griestiem, un teica, ka pēc divām stundām viņām ir jādodas uz darbu. Katrai tika izdalīta arī parandža, kā arī visas tika brīdinātas, ka ar atklātu seju uz ielas doties nedrīkst.

“Apmēram vienos naktī Sofija mūs ar vietējo taksometru aizveda uz bāru,” stāsta Helēna. “Tur mēs bijām vienīgās sievietes, tāpēc vīrieši mūs burtiski apēda ar acīm.

Sākumā aizbrauca Kristīne, vēlāk nopirka arī mūs - pārējās.”

Helēnai paveicās. Viņas pirmais klients ilgi bija dzīvojis ASV un uzvedās kā īsts džentlmenis. Viņš uzaicināja meiteni uz mājām, pabaroja un tikai tad piedāvāja nodarboties ar seksu. Turklāt no rīta pats viņu aizveda mājās.

Katrīnai veicies daudz sliktāk. Arābs, kurš viņu nopirka, atveda arī savu draugu, un viņi visu nakti par meiteni ņirgājušies.

“Par katru ar mums pavadīto nakti vīrieši Sofijai maksāja 80 dolārus, taču viņa mums nepirka pat maizi. Mēs tiešā vārda nozīmē bijām badā un paēdām tikai tad, ja klienti mūs baroja. Kad Kristīne reiz pasūdzējās par to sutenerei un izteica pretenzijas, viņa pasauca kaut kādus arābus, kas draudzeni izvaroja un piekāva gandrīz līdz nāvei.

Vai mēs centāmies bēgt? Uz kurieni? Visapkārt tikai tuksnesis!”

Brīnumainā izglābšanās

“Pēc tam vīrietis, kas sagaidīja lidostā, aizveda mūs uz Dubaiju,” Helēna atceras. “Mēs ar Katrīnu apmetāmies pie viņa mājās, bet Kristīni un Lauru atdeva diviem bulgāru suteneriem.”

AAE galvaspilsētā meitenes jutušās mazliet labāk. Viņām katru dienu pirka ēdienu un reizi nedēļā - cigarešu paciņu, kuru viņas uz četrām izpīpēja. Turklāt viņas iepazinušās ar kolēģēm no citām valstīm.

“Es nerunāšu par šā darba morālo pusi,” Helēna turpina stāstīt. “Galvenais, ka ar to nodarboties ir ļoti grūti tieši fiziski. Dažkārt diennaktī mums nācās apkalpot pat 20 klientus. Kurš to ilgstoši var izturēt? Jau pēc pusgada es sapratu, ka esmu kļuvusi vecāka par desmit gadiem.”

Arābu Emirātos meitenes nodzīvoja gadu, un tad viņām paveicās. Reiz, gaidot klientus diskotēkā, ieradās policija, un meitenes tika aizturētas.

“Pirms tam jau mēs ne reizi vien pašas gājām uz policiju,” Helēna saka. “Uz ceļiem lūdzāmies, lai mūs sūta mājās, bet viņi tikai smējās un teica, ka vispirms mums ir jānopelna lidmašīnas biļetei un jāiedod viņiem kukulis. Un te pēkšņi viņi paši mūs noķer! Mēnesi noturēja kamerā un pēc tam deportēja.

Pēc tā, ko bijām pārdzīvojušas, cietumu neuztvērām nopietni. Kamera bija maza, tajā atradās apmēram 100 sievietes, tāpēc gulējām rindas kārtībā, taču mūs vismaz trīs reizes dienā baroja.”

Vēlāk Laura esot apprecējusies un viņai piedzimusi meita, neskatoties uz to, ka AAE viņa saslima ar AIDS. Kristīne diemžēl daudzus gadus dzer un nekur nestrādā. Katrīna pirms gada devusies strādāt uz Maskavu. Ar ko viņa tur nodarbojas, nav zināms.

Vēl viens gadījums no AAE, kad izdzīvot palīdzējušas šķiltavas

Reiz ar Katrīnu notikusi nelaime. Viņu uz nakti nopircis netīrs un noplucis arābs. It kā juzdama nelaimi, meitene esot teikusi, ka nekur netaisās braukt. Sutenere Sofija ar varu ievilkusi viņu trūcīgā arāba automašīnā.

“Viņu aizveda uz safari,” Helēna nopūšas. “Precīzāk sakot, aizveda uz tuksnesi, kur viņu gaidīja desmit cilvēku banda. Es nestāstīšu detaļas, kas ar viņu tur tika darīts… Pateikšu tikai to, ka neģēļi viņu atstāja šosejas malā un aizbrauca. Katrīna nevarēja paiet, taču viņai bija šķiltavas, kuras viņa aizdedzināja, lai viņu pamanītu garām braucošās mašīnas. Beigu beigās viņu pie mums atveda kāds vietējais iedzīvotājs. Katrīna traumu un brūču dēļ nevarēja izveseļoties vairāk nekā mēnesi un sutenere atteicās saukt ārstu, tāpēc mēs pašas, kā nu pratām, viņu ārstējām.”

Pēc atgriešanās mājās meitenes uzrakstījušas iesniegumu policijā. Varas orgāni ierosināja krimināllietu par cilvēku tirdzniecību. Drīzumā vīrs ar sievu, kuri meitenes sagaidīja lidostā AAE un nodarbojās ar šo biznesu, nokļuva uz apsūdzēto sola. Tagad viņi sēž cietumā. Savukārt bulgāru bagātniekam izdevās izbēgt no soda, un viņu atrada nesen, pateicoties Interpolam. Viņš sēdēja kādā vācu cietumā, kur nokļuva par visparastāko zādzību.

Uz augšu