"Uz grīdas mētājās līķi, visas sienas bija nokvēpušas." Dzīve Krimā pēc baisā skolas slaktiņa

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Pavel Golovkin / TT NYHETSBYRÅN/LETA

Trešdien, 17. oktobrī Kerčas politehniskajā koledžā Krimā tika nogalināts 21 cilvēks, bet vēl vairāki desmiti ievainoti. Lielākā daļa no tiem - pusaudžu vecuma studenti. Slaktiņu sarīkoja skolas audzēknis, kurš pēc tam nošāvās. Portāls "Meduza" stāsta, kā izskatās pilsēta dažas dienas pēc baisā notikuma.

Īsi pirms pusdienlaika 18 gadus vecais Vladislavs Rosļakovs skolas ēdnīcā detoneja spridzekli. Pēc tam viņš ar automātu izstaigāja pārējas skolas daļas un nošāva katru, kurš gadījās viņam ceļā. 

Rosļakovs uz vietas nogalināja 19 cilvēkus, ievainoja vēl 48 un tad ieroci pavērsa pret sevi.

Nākamās dienas rītā pie skolas pulcējas upuru draugi, radinieki un skolas biedri, lai noliktu ziedus un pieminētu cietušos.

Skolas audzēkņi pulcējas bariņos, smēķē un dalās atmiņās: "Es aizgāju uz ēdnīcu pēc maizes un pēkšņi dzirdēju ļoti skaļu sprādzienu. Visi nobijušies gūlās uz zemes, kliedza un raudāja," atklāj meitene, kura slaktiņā izdzīvoja. "Sprādzienā es apdedzināju roku un kāju. Pēc brīža izdzirdēju šāvienus un metos bēgt uz pagalmu."

Anna un Elēna, arī skolas audzēknes, atklāj, ka esot stāvējušas pagalmā, kad dzirdēja pirmos šāvienus.

Viņas domāja, ka "kāds vienkārši jokojas," bet tad meitenes ieraudzīja puišus, kas skrēja laukā no skolas, spiežot rokas pie asiņainām brūcēm.

Fotogalerija: Krimas koledžā sprāgusi bumba 

"Jāsaka godīgi, ka iepriekšējā naktī tikpat kā nebiju gulējis, tāpēc lekciju beigās iemigu," avīzei "Komsomoļskaja pravda" stāsta koledžas students Semjons Gavrilovs. "Tas mani izglāba. Es pamodos no trokšņa.

Paskatījos pa kabineta durvīm, bet tur staigā puisis ar ieroci un uz visiem šauj. Es ieslēdzos, cerot, ka viņš mani nesadzirdēs."

"Pēc desmit minūtēm atbrauca policisti ar automātiem. Kas notika ar šāvēju - nezinu. Kad sākās studentu un skolotāju evakuācija, izgāju arī es."

"Gaitenī, kur notika sprādziens, bija izsists logs. Uz grīdas mētājās līķi. Visas sienas bija nokvēpušas," sacīja Gavrilovs.

"Mēs izgājām pa politehniskās koledžas pagalma durvīm. Pēc minūtes notika sprādziens. Lidoja stikli, sākās šaušana," radiostacijai "Business FM" situāciju skolas ārpusē notikuma laikā raksturo studente Margarita. "Skrienot redzēju, kā puiši krīt zemē un visur plūst asinis."

"Mēs gaidījām pie kabineta," radio "Govorit Moskva" atceras studente Albīna. "Piecu metru attālumā notika sprādziens, mums aizkrita ausis. Skolotāji sāka skriet un teica, ka izcēlies ugunsgrēks. Visi skrēja kur nu kurais. Skrienot dzirdējām sprādzienus, šāvienus. Tas nebija gāzes balons. Nogranda apmēram pieci sprādzieni. Grupas čatā raksta, ka nošāva tos, kas bija uz kāpnēm un ēdamzālē. Kādai meitenei pēc sprādziena bija lauztas abas kājas."

Koledžas students Sergejs stāsta, ka eksplozijas laikā slēpās ēkas otrajā stāvā, kāda kabineta stūrī. Kad viņš dzirdēja, ka sprādzienu skaņas sāk rimties un iestājas klusums, puisis metās bēgt:

"Es savācos, izelpoju un skriešus metos uz trepēm. Visapkārt mētājās līķi, es gandrīz paslīdēju uz kāda guļošā rokas. Un tad es sastingu - puisis, kas skrēja tieši pirms manis, dažu soļu attālumā, saļima uz zemes. Viņu nošāva. Manas kājas gandrīz padevās, man liekas, pa trepēm es metos lejā uz ceļiem."

Sergejs domā, ka viņu izglāba tikai veiksme - šāvējam tajā brīdī beidzās patronas.

Studenti, kas pulcējas pie mācību iestādes atklāj, ka gandrīz neviens nepazina Rosļakovu.

"Reizēm es viņu te redzēju, bet ir grūti raksturot tādu personu," stāsta skolniece Marina. "Viņš vienmēr staigāja džinsos un T-kreklā, ar nevienu nerunāja. Man liekas, četru gadu laikā viņš nebija ar nevienu sadraudzējies."

Daži atceras, ka Rosļakovs reiz bija izteicies, ka labprāt "uzspridzinātu visu skolu, ja viņam rastos tāda izdevība."

"Bet, protams, mēs nedomājām, ka tā patiešām notiks," stāsta skolas audzēknis Vladimirs. "Es gribētu lai skola uzsprāgst - kurš gan no mums kādreiz nav teicis ko tādu? Bet kā mēs varējām zināt, kas notiek viņa galvā?"

Vakar, 18. oktobrī, Kerčas pilsētas centrs tika slēgts - visas dienas garumā cilvēki devās uz tehnikumu nolikt ziedus un baznīcā notika dievkalpojumi upuru piederīgajiem. Uz ielām satikti cilvēki staigā ar ziediem rokās un asarām acīs, nespēdami noticēt, ka "tik mazā pilsētā var notikt kaut kas tik šausminošs", vēsta "Meduza".

Uz augšu