Vai tu zini, kāpēc Helovīnā tiek grebti ķirbji?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Izgrebts ķirbis Helovīnā

FOTO: Alexander Ryumin/TASS/Scanpix

Lai arī ķirbju laternas mūsdienās ir Helovīna ikona amerikāņu kultūrā, tomēr to simbolisms ir veidojies salīdzinoši nesen, turklāt stāsts ir diezgan sarežģīts.

Tradīcija veidot izgrebtas ķirbju sejas Helovīnā ir amerikāņu radīts dažādu Eiropas rudens tradīciju hibrīds, kas papildināts ar kripatu spokainas folkloras, izdevumam “Time” skaidroja vēsturnieks un rakstnieks Leslijs Banatīns (Lesley Bannatyne).

Vēsturnieks arī stāsta, ka 19. gadsimtā daudzās Ziemeļeiropas valstīs attīstījās savas individuālās seju grebšanas tradīcijas dažādos dārzeņos rudenī. Piemēram, Īrijā un Skotijā ļaudis greba sejas rāceņos, bet citās vietās lietā tika liktas bietes. Lai arī imigranti 19. gadsimtā viegli varēja šīs tradīcijas aizvest uz Ameriku, tomēr vēsturnieks atzīst, ka iemesls, kāpēc popularizējās ķirbja grebšana Amerikā, bija nedaudz citādāks, iespējams, - izjokošana.

Pirms Helovīnu sāka plaši svinēt Amerikā, bērni mēdza ņemt ķirbjus, kas rudenī bija visās malās, un grebt tajos sejas. Pēc tam ķirbī tika ielikta degoša svece, radot visai biedējošu objektu. Ar to bērni skraidīja apkārt pa pilsētu un biedēja ļaudis. Šāda veida “atrakcija” kļuva tik populāra, ka laikrakstos jau 1842. gadā tika publicētas ķirbju grebšanas pamācības.

Dzejnieks Džons Grīnlīfs Vitjērs (John Greenleaf Whittier, 1807-1892) šo praksi aprakstīja savā poēmā “Ķirbis” (The Pumpkin): “Kad mežonīgas, pretīgas sejas mēs grebjam tā ādā, / Izgaismojas tumsa ar svecīti tam iekšā.”

Šā trika popularitātes pieaugums likumsakarīgi sakrita ar pieaugošo sabiedrības interesi par Helovīnu. Pilsoņu kara noslēgums turklāt palielināja cilvēku interesi par spokiem. “Pilsoņu kara laikā bez vēsts pazuda tik daudzi vīri, tāpēc cilvēki nezināja, vai viņu mīļie ir dzīvi vai miruši,” teica Banatīns.

Kamēr interese par nāves kultu pieauga, palielinājās arī imigrantu skaits, kas devās uz ASV, liekot papildu pamatakmeni svētkiem, ko var svinēt visa Amerikas tauta.

“Papildu brīvdienas bija viens veids, kā saliedēt visus cilvēkus,” piebilda Banatīns.

Uz augšu