Komentāri un provokācijas: kā ar kibermobingu cīnās Markus Riva, Toms Grēviņš un Lelde Ceriņa?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Lelde Ceriņa

FOTO: LETA

No kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā nav pasargāts neviens, arī sabiedrībā zināmas personības – naidīgi komentāri, pazemojošas ziņas, viltus sociālo mediju profili u.c. kibermobinga izpausmes ir viņu ikdiena. Mobilo sakaru operators BITE iniciatīvas Iekod pirkstā! ietvaros ir apkopojis iniciatīvas vēstnešu jeb kibersargu – mūziķa Markusa Rivas, TV personības Leldes Ceriņas, radio ētera personības un dīdžeja Toma Grēviņa – pieredzes stāstus un padomus, kā neļauties kibermobinga ietekmei.

Attīstoties mobilajām ierīcēm un palielinoties interneta pieejamībai, kibermobings ir kļuvis par aktuālu problēmu, īpaši bērnu un pusaudžu vidū. Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu un mazinātu kibermobingu, BITE sadarbībā ar Valsts policiju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem un citu jomu ekspertiem ir uzsākusi iniciatīvu Iekod pirkstā!, kuras ietvaros tiek organizētas dažādas izglītojošas aktivitātes gan bērniem, gan arī viņu vecākiem un pedagogiem. Tajās aktīvi iesaistās arī sabiedrībā zināmas personas, daloties savā pieredzē un padomos, jo nav noslēpums, ka reāli piemēri prātā paliek vislabāk.

Nelasi negatīvos komentārus!

Ja agrāk emocionālā vardarbība skolēnu vidū tika īstenota tikai klātienē, mūsdienās tā aizvien biežāk ir sastopama interneta vidē. Par to praksē pārliecinājusies arī L. Ceriņa. Proti, viņa skolas laikā daudz tika apcelta, jo bija pirmais bērns klasē, kurš sāka nēsāt brilles. Skolasbiedri pat mēdza uz ceļa, pa kuru L. Ceriņa parasti devās pēc skolas uz mājām, ar krītu uz asfalta rakstīt dažādas riebeklības, aizskarošus vārdus, piemēram, “briļļainā kobra”, “ačkariks” u.c. Tas viss gan sagādāja daudz sāpīgu brīžu, gan arī “norūdīja”, tāpēc šobrīd emocionālo vardarbību, ar kuru saskaras internetā viņa uztver daudz racionālāk.

“Pirmkārt, der atcerēties, ka cilvēkiem, kuri izvērš kibermobingu, visbiežāk ir ļoti daudz kompleksu – interneta vidē viņi jūtas varenāki, vairāk pārliecināti par sevi. Otrkārt, komentāru sadaļa ir jāuztver kā liela gružu kaste, un mēs taču ikdienā nerakājamies pa miskasti, vai ne?! Nevajag lasīt šos negatīvos komentārus un ļauties kibermobingam! Treškārt, ievēroju ikdienā principu – ja esi nolēmis kādam uzrakstīt kritisku komentāru, neaizmirsti sniegt viņam arī vērtīgu padomu. Ja to nevari, labāk klusē!” tā L. Ceriņa.

Neuzticies cilvēkiem internetā!

Arī mūziķis Markus Riva savulaik tika pakļauts emocionālajai vardarbībai no skolasbiedru puses, jo citiem likās, ka viņš ir atšķirīgs sava tajā laikā liekā svara un nepareizā sakodiena dēļ. ”Tagad esmu uzaudzējis gana biezu ādu, lai stāvētu pāri visām negācijām gan reālajā, gan digitālajā vidē, jo, piemēram, ar kibermobingu ikdienā visbiežāk saskaros sociālajos tīklos.”

Tieši iniciatīvas Iekod pirkstā! ietvaros M. Riva atklāja, ka kāds viņa vārdā ir izveidojis “jaunu” jeb viltus profilu sociālo tīklu platformā “Instagram”. Tajā tiek publicētas izķēmotas mūziķa fotogrāfijas.

“Šis it kā manā vārdā izveidotais profils parāda, cik neaizsargāti patiesībā esam. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā labāk rīkoties šādā un citās kibermobinga situācijās. Piemēram, šajā konkrētajā gadījumā noteikti ir jāsaglabā viltus profilā publicēto bilžu, gan arī negatīvo komentāru “skrīnšoti” un jāziņo par tiem sociālā tīkla administrācijai. Teikt komplimentus un jaukus vārdus, ir krietni patīkamāk, nekā sāpināt kādu, tāpēc aicinu nenolaisties līdz varmākas līmenim,” uzskata mūziķis.

Lai mazinātu kibermobingu, M. Riva ikdienā pats ievēro vairākus “baušļus” un iesaka to darīt arī citiem. Pirmais – neuzticies cilvēkiem internetā, jo nekad nevar zināt, kas ir tas cilvēks otrpus ekrānam un kādi ir viņa patiesie nolūki. Otrais – “iekod pirkstā”, pirms ko raksti internetā. Visbeidzot, trešais – nekautrējies meklēt palīdzību, ja tāda nepieciešama!

FOTO: Andra Pērkone/APOLLO

Neļaujies provokācijām!

Arī T. Grēviņš ar kibermobinga situācijām visvairāk saskaras dažādu sociālo tīklu platformās. Viņaprāt, viens no efektīvākajiem veidiem, kā apturēt kibermobingu – bloķēt varmāku un ignorēt negatīvos komentārus. Turklāt, viņa pieredze liecina – ja arī ar laiku sociālajos tīklos izveidojas draudzīga komūna, vienmēr jātur acis vaļā un jāuzmanās no nepazīstamiem cilvēkiem internetā.

“Internets nav vieta visatļautībai – tajā ir jāuzvedas tāpat kā reālajā dzīvē! Reiz vaicāju Latvijā populāriem mūziķiem, kā viņi tiek galā ar visām negācijām, kas parādās internetā. Izrādās recepte ir pavisam vienkārša – nelasīt riebīgas ziņas un komentārus! To tagad daru arī pats un iesaku darīt citiem,” uzsver dīdžejs, piebilstot, ka vienmēr der atcerēties arī par to, ka agresīvos komentētājus var arī bloķēt, kā arī par viņiem var un vajag ziņot konkrētā sociālā tīkla administrācijai.

“Protams, katram no mums ir arī jāseko līdzi savām darbībām internetā. Piemēram, ir svarīgi vienmēr padomāt, pirms ko publicējam, jo tā varam neviļus izprovocēt agresorus. Tāpat ir vērts atcerēties vispārzināmo patiesību – nedari citam to, ko tu pats nevēlētos, lai nodara tev,” tā T. Grēviņš.

Uz augšu