JKP rosina piešķirt pilsonību Latvijā dzimušajiem bērniem un minimālo pensiju 200 eiro divu gadu laikā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: LETA/Sintija Zandersone

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunās valdības darba plānā piedāvā piešķirt Latvijā dzimušajiem nepilngadīgiem bērniem Latvijas pilsonību, palielināt veselības aprūpes budžetu, bet minimālo pensiju 200 eiro apmērā tagad sola divu gadu laikā, nevis 2019. gadā.

JKP piektdien nosūtīja potenciālajiem koalīcijas partneriem savu priekšlikumu par topošās valdības darbiem. JKP arī iepriekš piedāvājusi iespējamu darbu plānu, bet šis piedāvājums ir papildināts un mainīts. Kopumā JKP piedāvātais valdības darba plāns ir uzrakstīts uz 13 lapām un tajā ir 15 sadaļas.

Iepriekš JKP uzstāja uz plāna "3x500", kas paredzēja, ka minimālā alga, neapliekamais minimums algām un pensijām būs 500 eiro mēnesī "jau tuvākajā laikā", bet minimālā pensija - 200 eiro jau no 2019.gada. Jaunajā priekšlikumā norādīts, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro mēnesī. Tāpat jaunajā plānā saglabāts ierosinājums neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī.

Tāpat jaunajā plānā ir iekļauta jauna sadaļa "Iekļaujoša un taisnīga Latvija", kur viens no punktiem paredz: "Respektējot nacionālo interešu aizsardzību, rosināsim piešķirt Latvijas Republikā dzimušajiem Latvijas valsts piederīgo nepilngadīgajiem bērniem Latvijas pilsonību, ja vien viņu vecāki neizvēlas par labu citas valsts pilsonību."

Starp risinājumiem ilgtspējīgai attīstībai jaunajā plānā minēts, ka jāievieš taras depozīta sistēma, kā arī jāveicina atkritumu šķirošana un pārdale.

Sadaļā par veselību JKP uzsver, ka valstij jāfinansē neierobežots skaits laikus pieejamu un pamatotu izmeklējumu, tajā pašā laikā bargi sodi jāpiemēro tiem, kas sistēmu izmanto ļaunprātīgi. Gaidīšanas laiks, lai uzsāktu onkoloģisko ārstēšanu, veiktu datortomogrāfiju un neakūtas operācijas, tikšot samazināts. JKP uzskata, ka pacientu līdzmaksājums jāsamazina, lai tas neatturētu pacientus vērsties pie ārsta.

Tāpat JKP piedāvā pārskatīt medicīnisko pakalpojumu tarifus, lai tie atbilstu reālajām izmaksām. Lai apstādinātu straujo ārstniecības personāla aizbraukšanu, ārstu algu gada laikā JKP sola celt līdz vismaz 1700 eiro "uz rokas", bet medmāsu algas - līdz vismaz 800 eiro "uz rokas".

JKP piedāvājumā uzsvērts, ka veselības nozares finansējums ir bijis nepietiekams un turpmākos gadus veselības finansējumam ir jābūt prioritātei valsts budžetā. Nozares finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā būtu atbalstāms mērķis.

Darba plānā minēts, ka ir "jālabo veselības aprūpes finansēšanas likuma netaisnība" attiecībā pret mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, pašnodarbinātajiem, patentu maksātājiem un citām grupām, kas izmanto valsts akceptētus saimnieciskās darbības režīmus, bet tiek izslēgti no veselības pakalpojumu saņemšanas.

Budžeta stabilitātes kontekstā ir jāsaglabā 1% no sociālajām iemaksām novirzīšana veselības aprūpei, tādējādi papildinot veselības finansējumu un motivējot iedzīvotājus iesaistīties nodokļu maksāšanā, uzsver JKP.

Tāpat darba plānā iekļauta iecere veikt "pārdomātu administratīvi teritoriālo reformu", nodrošinot ekonomiski spēcīgu vietējo pašvaldību veidošanu, kas atbilstu likuma prasībām. "Rūpēsimies, lai pamatpakalpojumi būtu pieejami iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk to dzīvesvietai. 2021.gada pašvaldību vēlēšanām ir jānotiek reformētajās pašvaldībās," uzsvērts valdības darba plāna piedāvājumā. JKP arī plāno saglabāt piecus plānošanas reģionus, to koordinējošo lomu pastiprinot ar Ministru kabineta ieceltiem prefektiem.

Piedāvājumā par darbiem arī iekļauts solījums nodokļus būtiski grozīt tikai reizi četros gados, proti, vienā Saeimas sasaukumā būtu iespējamas tikai vienas būtiskas nodokļu sistēmas izmaiņas, lai dotu iespēju ekonomikai piemēroties pārmaiņām.

Politiskais spēks darba plānā norāda, ka būtu jāatbalsta un jāpilnveido iesākta lietpratības pieejā balstīta mācību satura reforma "Skola2030". Vēl tiek solīts pilnveidot pāreju uz mācībām valsts valodā, nosakot, ka mācības valsts valodā tiek īstenotas, sākot ar pirmsskolas posmu. Vienlaikus iecerēts neierobežot privātās izglītības iestādes, kurās daļa no mācību satura tiek nodrošināta mazākumtautību vai ES valodās.

Darbu plāna pirmajā blokā tiek solīts "nelokāms eiroatlantiskais kurss", un tajā minēts gan aizsardzības nozares finansējums 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, iestāšanās pret ekonomisko bēgļu iepludināšanu Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī citi punkti. Tajā JKP rosina paredzēt liegumu, lai valstiski nozīmīgus amatus nevarētu ieņemt padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbinieki.

Plānā ir arī sadaļa "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara". Lai apkarotu korupciju un sargātu valsts drošību, JKP iecerējusi padarīt efektīvāku drošības iestāžu darbu. Tāpat JKP rosina izveidot atsevišķu tiesu specializāciju ekonomisko un finanšu noziegumu jomā, stiprināt tiesu priekšsēdētāju un virsprokuroru nozīmi un atbildību. Pēc politiķu domām, nepieciešams paaugstināt tiesnešu kvalifikāciju un specializāciju un plašāk izmantot ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidus: šķīrējtiesas un mediāciju. JKP arī atbalstītu sīko noziegumu dekriminalizāciju.

Sadaļā par efektīvu valsts pārvaldi JKP rosina atbalsta funkciju, piemēram, grāmatvedības, centralizēšanu un apvienošanu, uzticot tās Valsts kancelejai vai kādai citai iestādei. JKP rosina valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās vēlēšanu komisijas, Privatizācijas aģentūras, Valsts kases, Latvijas Bankas padomes, kā arī pašvaldību vadītājiem - noteikt amata termiņa ierobežojums līdz desmit gadiem. JKP piedāvā apvienot Konkurences padomi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, bet ietaupītos līdzekļus izmantot, lai audzētu iestādes finansiālo un izmeklēšanas kapacitāti.

Plānā ir arī citi priekšlikumi un sadaļas par latviešu valodu un diasporu, kultūru, neatkarīgiem medijiem, satiksmi un transporta nozari, OIK mazināšanu, stabilu finanšu sektoru, uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi un citi.

Kā ziņots, Valsts prezidents šonedēļ JKP līderi Jāni Bordānu nominēja premjera amatam, tomēr, ja viņam neizdosies valdību izveidot līdz 21.novembrim, valsts pirmā persona ir gatava nominēt citu premjera amata kandidātu.

Uz augšu