Liepkalnu īpašnieks reģistrējis uzņēmumu "Sēne" ar domu attīstīt restorāna kompleksu "Sēnīte"

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Maiznīcas SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS Sēne, kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija Firmas.lv.

Čākurs aģentūrai LETA atgādināja, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa Sēnīte attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa Sēnīte īpašniekiem.

Pēc viņa teiktā, ideja par Sēnītes attīstīšanu joprojām nav zudusi. Sēne reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

"Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties Sēnīti, bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [Liepkalnu] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana," sacīja Čākurs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa Sēnīte vietā, ņemot vērā tās kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams tā vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Sēne reģistrēta šā gada 5. novembrī un tās pamatkapitāls ir 35 000 eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dagnis Čākurs, bet valdes locekle Iveta Šmite. Kompānijas padomes priekšsēdētāja ir Agne Čākure, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Arnita Truksne, bet padomes locekle Ieva Zariņa.

Jau vēstīts, ka 2017. gada jūlijā Liepkalni sociālajā tīklā Facebook publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Sēnīte Inčukalna novadā.

Čākurs aģentūrai LETA toreiz pastāstīja, ka viņu uzrunājuši nekustamo īpašumu realizētāji par iespēju iegādāties Sēnīti. Čākurs īpašumu aplūkojis trīs reizes un secinājis, ka to iespējams attīstīt.

Apskatot Sēnītes īpašumu, viņam radusies ideja par publiskas akciju sabiedrības dibināšanu, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no Sēnītes īpašniekiem. Šāda ideja radusies atceroties padomju laikus, kad bija patērētāju biedrības. Kaut arī tolaik bija cita ekonomika, kuru nenoteica tirgus, pēc Liepkalnu īpašnieka domām, AS forma būt kaut kas līdzīgs, kas palīdzētu radīt tautu vienojošu objektu.

Toreiz maiznīcas īpašnieks norādīja, ka pastāv vairākas idejas ēkas attīstīšanai, tostarp iespēja izveidot maizes un konditorejas ražotni, siera ražotni, kurā iespējams apmeklētājiem iesaistīties ražošanas procesā un iegādāties kaut ko no izstrādājumiem, kā arī veikalu un restorānu.

Gadījumā, ja cilvēku atsaucība uz Liepkalnu īpašnieka iniciatīvu nebūs tāda, kā gaidīts, tad viens no variantiem būtu, ka uzņēmums pats varētu attīstīt Sēnīti kā maizes cepšanas un miltu malšanas ražotni, kā arī izveidot restorānu un firmas veikalu.

Savulaik slavenais restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasās ēku pārdot.

Restorāns Sēnīte Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

Kā liecina Firmas.lv informācija, SIA Restorāns Sēnīte likvidēta 2010. gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA AVE Astra un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība Turība. Pastarpināti caur uzņēmumu AVE Astra Sēnītes īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības Turība prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan Turībā, gan Rīgas piena kombinātā, Laimā, Baltijas lāsē u.c.

Uz augšu