Policijā šogad saņemti 700 pieprasījumi nošķirt no ģimenēm varmākas

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Roka. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Valsts policija (VP) šogad saņēmusi 700 pieprasījumus nošķirt no ģimenēm varmākas, preses konferencē par starpnozaru projekta Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem rezultātiem žurnālistiem sacīja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš stāstīja, ka ir bijis arī gadījums, kad persona tai uzliktos ierobežojumus pārkāpa, tika apcietināta, bet pēc iznākšanas brīvībā savus noziegumus turpināja, kas rezultējās pat ar slepkavības mēģinājumu.

"Tas ir satraucoši, ka šāda naida un vardarbības pamatā ir sadzīviski strīdi," teica Ķuzis, norādot, ka lielākais vardarbības cēlonis joprojām ir alkoholisms.

VP priekšnieks arī norādīja, ka Latvijā joprojām ir ļoti augsta tolerance pret vardarbību ģimenē un pret sievieti, uzskatot, ka tas ir kaut kas normāls un pieņemams.

"Bieži šķiet, ka tā ir tikai ģimenes lieta un, diemžēl, arī policisti tā ir uzskatījuši. Galvenokārt šis projekts mums palīdzējis uzsākt ceļu uz savu darbinieku audzināšanu - uz izpratnes veidošanu, ka tā nedrīkst būt un, kā šādos gadījumos rīkoties," sacīja Ķuzis.

Valdība šovasar atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz dot tiesai iespēju personai uzlikt par pienākumu iziet sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Biedrības Centrs Marta vadītāja Iluta Lāce, komentējot projekta secinājumus, kā vienu no svarīgākajiem uzsvēra nepieciešamību ieviest obligāto rehabilitācijas programmu varmākām.

Lāce atgādināja, ka no 2015. gada varmākām ir pieejamas valsts apmaksātas rehabilitācijas programmas, taču tās ir brīvprātīgas.

"Varmākas brīvprātīgi reti kad dodas uz šādām nodarbībām un mums jāveicina viņus to darīt. Patlaban mēs daudz ko gaidām tikai no cietušajiem, bet fokusam jābūt arī uz varmākam," teica Lāce.

Tāpat viņa norādīja, ka nepieciešams rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas atļautu varmākas nošķirt no ģimenēm bez viņu piekrišanas, jo ļoti bieži cietušie atrodas "vardarbības varā" un paši nespēj šo lēmumu pieņemt.

Lāce norādīja, ka projekta laikā veiktas intervijas ar cietušajām sievietēm, kā rezultātā izveidota anketa, kas VP darbiniekiem palīdz daudz efektīvāk izkristalizēt vardarbības gadījumus.

"Šajās anketās ir vairāki atslēgas punkti, kas palīdz saprast, kad nekavējoties nepieciešams veikt varmākas nošķiršanu, jo pretējā gadījumā konkrētā sieviete kādu dienu var tikt noslepkavota. Svarīgi, ka šāds instruments ir izstrādāts un cerams, ka tuvākajā laikā tas tiks ieviests visās VP nodaļās visā valstī, jo šādi nošķiršanas gadījumi ir ievērojami pieauguši," sacīja Lāce.

Arī iesaistītās institūcijas esot atzinušas, ka kopš projekta realizācijas VP darbiniekiem uzlabojusies saskarsme ar cietušajiem notikuma vietā, kā arī veidojusies izpratne par to, kā rīkoties šādās situācijās.

VP izstrādāto metodoloģiju nākotnē plānojot ieviest valsts mērogā.

Starpinstitucionālā sadarbība sākās ar pilotprojektu Tukumā, bet vēlāk projekta pieredze tika pārņemta arī vairākās pašvaldībās Latvijā - Balvos, Saldū, Dobelē, Cēsīs un Valmierā. Projekta gaitā tika izstrādāti arī informatīvie materiāli cietušajiem un līdzcilvēkiem, kas palīdzēja atpazīt vardarbību un informēja par palīdzības iespējām. Tāpat notika vairāki reģionālie semināri žurnālistiem, kuros plašāk tika skaidrots vardarbības pret sievietēm fenomens un ar to saistītie aspekti no psiholoģijas viedokļa.

Uz augšu