EM: Šogad trīs ceturkšņos sasniegta straujākā ekonomikas izaugsme pēdējos gados

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Šogad trīs ceturkšņos sasniegta straujākā ekonomikas izaugsme pēdējos gados, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītājas vietnieks Jānis Salmiņš.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā ir palielinājies par 4,7%. Savukārt, salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7%, kas bija straujākais ekonomikas pieaugums ceturkšņa laikā kopš 2016. gada nogales.

"Kopumā šā gada deviņos mēnešos IKP bija par 4,7% lielāks nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, kas nozīmē, ka šogad trīs ceturkšņos sasniegta straujākā ekonomikas izaugsme pēdējo septiņu gadu laikā," uzsvēra Salmiņš.

Pirms mēneša publicētais IKP ātrais novērtējums liecināja, ka izaugsmes tempi paātrinās, galvenokārt pateicoties pakalpojumu nozarēm. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu apjomi pēdējā laikā strauji aug un trešajā ceturksnī tie bija par 13,7% lielāki nekā pirms gada.

Pēdējos mēnešos vērojamais kravu pārvadājumu pieaugums dzelzceļā un ostās liecināja par labiem darbības rādītājiem transportā - trešajā ceturksnī transporta un uzglabāšanas nozarē kāpums gada griezumā bija par 8,2%. Salmiņš norādīja arī uz straujo pieaugumu mežu nozarē šā gada trešajā ceturksnī par 27%, ko ietekmēja gan augstais pieprasījums pēc izejmateriāliem, gan labvēlīgāki laika apstākļi salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni.

Ņemot vērā bāzes efektu, lēnāki pieauguma tempi trešajā ceturksnī bija būvniecības nozarē, kur gada griezumā izaugsme sasniedza 10,3% pretstatus vairāk nekā 30% pieaugumam šā gada pirmajā pusē. Savukārt ikmēneša statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu un apstrādes rūpniecības izlaidi jau liecināja, ka šajās nozarēs trešajā ceturksnī būs salīdzinoši vājāki rādītāji. Tā mazumtirdzniecības apjomi šogad trešajā ceturksnī bija tikai par 2% lielāki nekā pirms gada, savukārt apstrādes rūpniecībā pieaugums sasniedza 0,8%.

Rūpniecībā lēno attīstību lielā mērā ietekmēja ražošanas apjomu samazinājums pārtikas rūpniecībā. Arī elektronikas nozarē pēc 30% ikgadēja kāpuma iepriekšējos gados, šogad ražošanas apjomi praktiski saglabājas iepriekšējā gada līmenī.

EM eksperta vērtējumā, stabili turpina augt iekšzemes pieprasījums. Uzlabojumi darba tirgū un ienākumu kāpums uztur privātā patēriņa pieaugumu. Šogad trešajā ceturksnī tas bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada. Savukārt no izlietojuma aspekta lielākais devums IKP pieaugumā trešajā ceturksnī bija bruto pamatkapitāla veidošanai - investīcijas bija par 13,2% lielākas nekā pirms gada.

"Investīciju kāpumā jāatzīmē straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās, kā arī ieguldījumu apjomu palielinājums intelektuālā īpašuma produktos, kas ir svarīgi faktori ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā," sacīja Salmiņš.

Savukārt preču un pakalpojumu eksports šā gada trešajā ceturksnī pieauga tikai par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Salmiņš skaidroja, ka kopējo eksporta kāpumu pamatā noteica preču eksporta apjomu pieaugums, ko lielākoties nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksports. Salīdzinoši strauji pieauga arī dzelzs un tērauda, mehānismu un ierīču, kā arī transportlīdzekļu eksporta apjomi. Tajā pašā laikā saruka pārtikas un lauksaimniecības, kā arī vieglās rūpniecības preču eksporta apjomi. Valstu griezumā būtiski pieauga eksports uz Zviedriju un Apvienoto Karalisti.

EM eksperts prognozēja, ka šogad kopumā ekonomikas izaugsme būs līdzīga kā 2017. gadā, pārsniedzot 4,5% robežu. Savukārt nākamajā gadā visticamāk ekonomikas pieauguma tempi kļūs lēnāki un varētu būt 3,2% līdz 3,5% robežās.

"Izaugsmes tempus ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē - ģeopolitiskā situācija reģionā, neskaidrība par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) vienošanās iznākumu u.c. Tāpat arī Eiropas Komisija prognozē nākamgad lēnāku izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei," pauda Salmiņš.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

2018. gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 21,515 miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 7,76 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē informēja, ka arī 2018. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 4,7%, bet atbilstoši izlīdzinātājiem datiem kāpums bijis par 5,3%.

Uz augšu