Jau piekto gadu pēc kārtas, nedēļu pirms Ziemassvētkiem, notiks labdarības maratons "Dod pieci!"- šogad tiks vākti līdzekļi jaunas mācību sistēmas izveidei un ieviešanai jaunajiem vecākiem. Lai gan sabiedrības domas par šī gada akcijas tēmu dalās, mūziķis, viens no labdarības maratona himnas autoriem un arī tēvs Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora atzīst - tas ir sāpīgs temats, par ko būtu jārunā, pirms tas kļuvis par nopietnu problēmu.

Holšteinu-Upmaņu ģimenē aug divi bērni - Ronja piedzima 2014. gadā, bet 2016. gadā pasaulē nāca Ezra Klāvs. Ezra nu ir divgadnieks, kurš sācis apmeklēt bērnudārzu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Goran Gora (@goran.gora) on

Jānis stāsta, ka tagad viss jau iegājies mierīgās un paredzamās sliedēs. Bērniem gan uzsākt bērnudārza gaitas neesot bijis viegli, tomēr vēl grūtāk tas bijis vecākiem: "Bija pārdomas - kā tas var būt? Tas ir tavs, tu viņu audzini, māci viņam lietas un tad ir brīdis, konkrēts vecums, kad ir paredzēts, ka viņš sāks apgūt sistēmu. Es vispār esmu anti-sistēmas cilvēks, man nekad nav patikusi nekāda vienvirziena plūsma ar ierobežojumiem personības attīstībai. Atceros, ka bija grūti un bija pārdomas - Ronja ir ļoti emocionāla un spītīga. Pirmais gads bija diezgan vājprātīgs, ar lielām mokām gājām uz dārziņu. Neskatoties uz to, ka dārziņā ir forši, audzinātājas jaukas un arī pārējiem bērniem nav ne vainas."

"Drīzāk, tās ir tādas pārdomas par vecāku lomu - kurā brīdī tā nomainās."

""Jā, paldies par šiem diviem gadiem, ko esat savu lolojumu laistījuši un audzējuši - tagad mēs paņemsim un izaudzināsim par kārtīgu pilsoni." Pēc tam jau tu, protams, saproti, ka sistēma ir nepieciešama, lai radītu sabiedrību ar kaut kādiem standartiem - katram tomēr ir sava vietiņa, savs darbiņš jāveic un jāiekļaujas tajā sabiedrībā. Tāpēc nepieciešami kopīgi regulējumi, kā mēs audzinām bērnus."

Pirmā bērna piedzimšana

"Pirmā atziņa - daļēji tiek izdzēsts viss cietais disks, kas ir galvā. Tas vienmēr skan tik skaļi un ambiciozi, bet tiešām sākas pilnīgi cita dzīve. Mēs bieži sēdējām ar Māru [mūziķa sievu Māru Upmani-Holšteini] un spriedām - jā ir gadījumi, kurus tu atceries tikai kā faktu. Es, piemēram, šobrīd ļoti miglaini atceros to periodu, kurā radās Goran Gora. Tas ambiciozais, jaunais čalis, kuram visi bija pie kājas un viņš bija diezgan egoistisks… Kaut kādas rakstura īpašības, ko tu tagad atceries un domā - tas gan bija baigi, baigi stulbi." 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Goran Gora (@goran.gora) on

"Ja tu atskaties ar "vecāka aci", tad saproti, kuras ir tās īpašības, ko vēlies kultivēt saviem bērniem un ko vēlies izskaust."

"Vēl iestājas iekšējs miers. Ja agrāk likās - es izdodu albumu, tas ir tik svarīgi, tik kaut kas liels! Izdodu otru albumu - bomba manā dzīvē! Ārzemju ceļojumi, aizbraukt un Brazīliju, Ameriku, redzēt kādu labu koncertu - tās ir pievienotās vērtības dzīvei. Bet bērns iedod tik milzīgu jaudu - tas ir kokam jauns zars. Viņš dzīvos savu dzīvi un no viņa izaugs jauns koks. Tad arī tu ieraugi savu vietu dzimtas kokā un vari piezīmēt klāt divus bumbulīšus. Tā ir ļoti spārnota sajūta, ko citādi nevar dabūt."

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Bailes kļūt par tēvu

"Man bija ļoti skaidra apjausma, ka bērni ir vienīgais, kas mani turpina. Piemēram, Rainis - viņam nebija bērnu. Un tad tev šķiet, jā, tā var gadīties, bet mazliet žēl, ka mēs nevaram parunāt ar Raiņa mazmazbērniem."

"Līdz ar to, man bija skaidra apjausma, ka gribu bērnus - tas nebija pārsteigums, bet gan ļoti mērķtiecīgs un plānots solis."

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Goran Gora (@goran.gora) on

"Man nebija baiļu, bet neziņa par to, kā būs. Jo ir skaidrs, ka mūsu abu dzīves ritms mums bija piemērots ļoti labi, bet ģimenes dzīvei ne pārāk. Nācās veikt korekcijas. Skaidrs, ka mēs abi esam tādi skrienošie mākslinieki bez konkrēta dienas režīma."

"Tāpēc mājās uzstādījām milzīgu tāfeli. Tur katru mēnesi zīmējam kalendāru un spēlējam futbolu ar laikiem, skatoties, lai darbi nepārklājas."

"Kalendārs ir lieta, kas radās aiz nepieciešamības. To neviens nemāca, nevienos māmiņu kursos nesaka, ka vajadzēs no jauna mācīties plānot laiku."

"Mūsu uzstādījums ir tāds, ka negribam, lai bērnus audzina citi cilvēki. Mums gan ir brīnišķīgas auklītes, vecmāmiņas un palīgi, bet tie tomēr ir mūsu bērni un ir vēlme ieaudzināt viņos savas vērtības. Tāpēc ļoti rūpīgi strādājam pie kalendāra - tagad ir grūtāk būt tik spontāniem un atsaukties piedāvājumiem. Vairs nevaru vienkārši aizbraukt uz koncertu un tad vienalga, cikos būšu mājās."

Bērni bez lietošanas pamācības

"Ir tas posms, kad ir bērna kopšanas atvaļinājums - tad var vairāk padzīvot pa māju. Bet līdz ko atsākas aktīvās gaitas - arī Mārai ir koncertdzīve un radošie darbi - būtu ļoti negodīgi, ja es teiktu - nē, tu tagad pasēdi mājās, es tikai paskriešu un padarbošos. Skaidrs, ka Mārai ir savas mākslinieciskās ambīcijas, kas jāīsteno."

Jānis stāsta, ka reizēm bērnu audzināšanā palīdz arī sociālie tīkli - viņš seko līdzi dažādām joku lapām, kurās publicētas bildes ar niķīgiem bērniem.

"Skatos un saprotu, ka neesmu vienīgais, kurš jūk prātā."

"Tas tā ir visur un visiem! Brīžiem es sēžu un domāju - vau, es tiešām esmu lielisks tētis. Citā brīdī es domāju - nē, šis ir pilnīgi garām."

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Goran Gora (@goran.gora) on

"Nopērkot jebkuru preci, mums ir lietošanas pamācība, piemēram, ko darīt, ja tev iesprūst papīrs printerī, konkrēti risinājumi. Ar bērnu nekāda instrukcija līdzi nenāk. Tu vienkārši risini situāciju pēc tā brīža garstāvokļa un nojausmas. Es ceru, ka es reizēm nepāršauju pār strīpu, jo es esmu tas, kurš novelk robežas un ir tas stingrais."

"Reizēm man ir jābūt "sliktajam" un tas ir grūti. Es meitai saku - nu, kāpēc man tas jādara? Pēc gadiem viņa atcerēsies šo epizodi, kurā būšu viņai ko aizliedzis, un dusmosies. Bet es zinu, ka pēc laika viņa to sapratīs."

"Jo katra vecāka rīcība nekad nav vērsta pret bērna interesēm. Nu, tu vienkārši nevari ēst kilogramu končas, lai kā tu gribētu, un viss!"

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

"Bet tā man ļoti patīk tēva loma. Es atceros, mēs tikko apprecējāmies ar Māru un aizbraucām uz Jūrmalu. Tur mēs gājām uz kādu picēriju, neviena nav, pienāk saimnieks un mēs lepni sakām: "Mēs vakar apprecējāmies!" Un tad tu saproti, ar kādu lepnumu tu vari to paziņot - tātad, tas ir bijis liels mērķis un sasniegums. Tieši šāds lepnums ir arī teikt - jā, man ir divi bērni!"

Vai vajag mācīt jaunos vecākus?

» Labdarības maratons Dod Pieci! ir klāt!

Mūziķis norāda, ka šogad akcijas mērķis būtiski atšķiras no citiem gadiem - ja līdz šim ziedojumi vākti jau senioriem vai jau indvalīdiem, tad tagad mērķis ir domāt par problēmu, pirms noticis kaut kas slikts.

"Es zinu, ka šogad akcijai ir daudz pretinieku, kuri ceļas kājās un rej - nu, kam tad mēs te tagad ziedosim naudu? Tiem, kuriem bērni jau ir izauguši, vairs neinteresē tas temats. Tos, kuriem nav bērnu, vēl neinteresē tas temats."

"Un mērķauditorija esam tikai mēs - jaunie vecāki, - kuri reāli saskaras ar tām problēmām."

"Te nav runa par to, kura ģimene ir labāk situēta vai kuri ir labāk izglītoti - piedzima dēls un pusotru gadu man bija personības krīze. Tā bija diezgan paliela bedre, no kuras tu vienkārši ņem un rāpies ārā. Un tam nav nekāda saistība ar tavu sociālo stāvokli."

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

"Drīzāk es to redzu kā tendenci Latvijā - nevis iet pie ārsta, bet saukt ātro palīdzību. Mūsdienās šķirto ģimeņu procents ir tik liels, ka tur jau ir nokavēta arī ātrās palīdzības saukšana."

"Līdz ar to es teiktu, ka šīs akcijas pamatbūtība ir ļaut identificēt kaut kādas problēmas jau iedīglī un risināt tās tagad, nevis, kad ir par vēlu."

"Tā ir vēl viena šķautne, ko bērni iedod - viņi liek tev domāt ilgtermiņā, jo īstermiņa risinājumi nestrādā. Īstermiņā tu drīksti aizliegt kaut ko, kas tobrīd nav vajadzīgs, bet tam ir jābūt pamatotam ilgtermiņa stratēģiskajā plānā."

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Goran Gora (@goran.gora) on

"Tāpēc es domāju, ka šī gada akcija ir par sabiedrības veselību kā tādu. Vecāki ir tie, kas var iedot nupat domāt sākušiem bērniem kaut kādu reālu piemēru, ka viņi paši tiek galā ar problēmām. Nevis tā, ka mamma ārzemēs, tēvs ar kaut kādu citu sievieti un tas ir vienīgais no kā bērnam mācīties - tādā veidā tiek turpināta tā milzīgā plaisa ģimenēs."

"Es ļoti jūtu līdzi šī gada tēmai un domāju, ka par to ir svarīgi runāt, pat ja tie ieguvumi nav redzami uzreiz - tos redzēs pēc desmit un 20 gadiem."

"Manuprāt, grūtākais, kas ir akcijas kontekstā - pierunāt tos vecākus aiziet. Jo mēs latvieši jau esam spītīgi. Es nešaubos, ka tā akcija ir svarīga un tā izdosies, bet es ļoti gribētu, lai jaunie un topošie vecāki ieklausās pieredzes stāstos un saprot to, ka ir vērts to dzirdēt. Es esmu labs piemērs - mēs izgājām jauno vecāku skoliņu pirms meitas dzimšanas un beigās es dzemdībās Mārai atgādināju, kā ir jāelpo pareizi."

"Mums jau gribas visu pašiem iemācīties, bet tajā pat laikā ir tik forši, ka ir zinoši cilvēki, kas pasaka - tev var gadīties šāda situācija, tev būtu jārīkojas tā."

"Un, kad tā situācija pienāk, jo pārsvarā visas situācijas, par kurām stāsta, patiešām pienāk, zināt, ka tas ir normāli. Jo nav tāda bērna, kurš, piemēram, naktīs gulētu no desmitiem līdz astoņiem rītā. Bet tajās situācijās, kad viņš kliedz, neuzsprāgt no dusmām, saņemt sevi rokās un saprast, ka ir dažādi veidi un metodes, kā viņu atkal iemidzināt. Šādas lietas būtu vērtīgi iemācīties. Es gribētu, lai jaunie vecāki saprot, ka tā akcija ir viņiem. Un man arī liekas, ka tas virsuzdevums šai akcijai ir lielāks, nekā šķiet."

Arī Jāņa dēls pagājušogad aktīvi iesaistījās labdarības maratonā, atbalstu paužot, guļot pie eglītes.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Ezra arī dod pieci! #dodpieci #piecilv

A post shared by Goran Gora (@goran.gora) on

"Ezra pagājušogad bija tāpēc, ka viņš negāja dārziņā, bet mēs visa ģimene iesaistāmies kā akcijas himnas autori un iedziedātāji. Baumo, ka šogad dziesmas videoklipā būs redzami visi Holšteini-Upmaņi. Bet, protams, mēs iesim ciemos uz stikla studiju un nevis atbalstīsim, bet kopā veidosim šo akciju."