Fenomens, kad gribas saspiest pārāk mīlīgus un pūkainus zvēriņus

Takša kucēns

FOTO: pixabay.com

Vai tevi kādreiz ir pārņēmušas tādas jūtas pret kādu pūkainu kaķēnu vai kucēnu, ka tu no lielās mīlestības esi gatavs to saspiest? Ja jā, tad tu esi piedzīvojis “mīļo agresiju” jeb fenomenu, kura mehānismu zinātnieki izpētījuši jaunā pētījumā.

Kalifornijas universitātes zinātnieki nolēma noskaidrot, kas notiek cilvēka smadzenēs, kad mēs piedzīvojam šo grūti novēršamo vēlmi saspiest vai sakost mīlīgas būtnes, apzināti nevēloties tām nodarīt ļaunu.

“Lielākajā daļā “mīļās agresijas” gadījumu norisinās pretrunīgas jūtas, proti, paņemot rokās mazu, mīļu kucēnu, cilvēks izjūt vēlmi reizē raudāt un smaidīt,” rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Behavioral Neuroscience”.

Pētnieki centās noskaidrot, vai mūsu smadzeņu daļas, kas atbild par atalgojuma sajūtu, ir saistītas ar šo fenomenu.

Lai veiktu pētījumu, zinātnieki savāca 54 brīvprātīgos vecuma grupā no 18 līdz 40 gadiem. 20 no tiem bija vīrieši un 34 sievietes. Pētnieku komanda visus brīvprātīgos pievienoja īpašai mērierīcei, kas mērīja to smadzeņu neironu elektriskos signālus, kamēr dalībnieki vēroja dažādu piemīlīgu bērneļu fotogrāfijas, dzīvnieku mazuļu fotogrāfijas un mazāk mīlīgo pieaugušo dzīvnieku fotogrāfijas.

FOTO: pixabay.com

Vēlāk dalībnieki piedalījās aptaujā, kurā detalizēti pastāstīja, ko jutuši, skatoties uz attiecīgo fotogrāfiju, proti, vai jutuši mīļumu un vēlmi parūpēties par attēlos redzamajiem subjektiem.

Rezultātā noskaidrojās: jo dzīvnieka mazulis izskatījās mīlīgāks, jo biežāk dalībnieki ziņoja, ka piedzīvojuši jūtas pret to, ieskaitot “mīļo agresiju” un vēlmi paņemt mazuli savā paspārnē. Savukārt cilvēkbērnu fotogrāfijās mīlīgumam nebija nozīmes.

Zinātnieki arī novēroja, ka tās smadzeņu sistēmas, kas saistītas ar atalgojuma izjūtu un emocijām, aktivizējās brīdī, kad dalībnieki piedzīvoja “mīļo agresiju”.

Pētījuma autore Katrīne Stavropula paziņojumā skaidroja: “Mūsu pētījums atbalsta ideju, ka “mīļā agresija” ir veids, kā smadzenes cenšas līdzsvarot mūsu emocijas. Pastāvēja īpaši stipra saikne starp to, cik spēcīga bija “mīļā agresija” pret dzīvniekiem un aktivitāti smadzeņu daļā, kas atbild par atalgojuma sajūtu.”

Zinātnieki secināja, ka “mīļā agresija” parādās, lai palīdzētu cilvēkam tikt galā ar savām emocijām, kad tas ierauga kaut ko mīlīgu. No evolūcijas perspektīvas tā radusies, lai mūs galīgi neapdullinātu un nemaldinātu dzīvnieku piemīlīgums.

Uz augšu