Piesaucot "dzeltenās vestes", Krievu savienība protesta pasākumā sapulcē pāris simtus cilvēku
Papildināts

Doma laukumā norisinās Latvijas Krievu savienības organizēts protesta pasākums

FOTO: Paula Čurkste / LETA

Latvijas Krievu savienības (LKS) protesta pasākums, lai prasītu Latvijā "nodrošināt sociālo un nacionālo taisnīgumu", sestdien tika pulcējis pāris simtus cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Protesta akcijas redzamākie dalībnieki bija LKS līderi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs, kā arī prokrieviskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, pret kuru tiesībsargājošās iestādes sākušas vairākas lietas par darbībām pret valsti un nacionālā naida kurināšanu. Vairums protesta akcijas dalībnieku bija vecāka gadagājuma cilvēki.

Lai arī akcijā bija plānots prasīt sociālo taisnīgumu, plakātos lielākoties dominēja krievu skolu reformas tematika.

Plakāti, kas lielākoties bija krievu valodā, piemēram, vēstīja - "Skola bez zināšanām ir vergu fabrika", "Suverēnā vara pieder tautai", "Mēs esam tauta, mēs lemjam" u.tml.

Lielu daļu plakātu, dzeltenas vestes un LKS karogus protestētājiem pirms pasākuma izdalīja no vieglās automašīnas.

Fotogalerija: Krievu savienība protesta pasākumā sapulcē pāris simtus cilvēku

Runas protesta akcijā tika teiktas visai kaismīgas, bet cilvēki izturējās gana mierīgi. Notiekošo vēroja vairākas policijas ekipāžas, bet būtiski drošības pasākumi nebija vērojami.

Ždanoka uzrunā klātesošajiem deva uzstādījumu pasākumam un definēja saukļus, kurus protesta akcijā izkliegt un prasīt no valsts - "Rokas nost no krievu skolām!", "Sociālais taisnīgums!", "Zagļiem jāsēž cietumā!" u.tml.

Viņa runā atkārtoti vilka paralēles ar vardarbīgajiem "dzelteno vestu" protestiem Francijā, apgalvojot, ka rīdzinieki esot ne mazāk nomocīti kā parīzieši, tāpēc esot jāstājas pretī valsts darbībām.

Citi aktīvisti savās uzrunās pievērsās citām LKS elektorātam aktuālām tēmām, piemēram, kāda kundze runāja par krievu skolu izglītības reformu, pret kuru vajag apvienoties, lai to atceltu. Savukārt citi runātāji pauda nostāju, ka Latvijā nepieciešams risināt "nepilsoņu jautājumu" un jāpalielina pensionāru nodrošinājums, kuriem pēc mājokļa maksājumu nomaksas pāri nepaliekot gandrīz nekas.

LKS protesta akcija sākās Doma laukumā, bet vēlāk dalībnieki, bungas rībinot, devās gājienā uz Rīgas pili un Saeimu, kur aptuveni stundu pēc protesta sākuma arī izklīda.

Runā pie Saeimas nama Mitrofanovs sacīja, ka LKS prasības neesot tikai par izglītības reformu, kuru gan vajagot pārskatīt, bet arī par citām jomām, piemēram, partija prasa atcelt OIK elektrībai, mainīt veselības finansēšanas reformu, apkarot korupciju.

Atšķirībā no citām reizēm, kad šāda veida pasākumos pa laikam bija vērojama vārdu apmaiņa starp protestu dalībniekiem un garāmgājējiem, šoreiz nekādu konfliktsituāciju nebija.

Aicinājumā pirms akcijas LKS uzsvēra, ka protestā tiks izteikta neapmierinātība ar valdošo politiku, pieprasot pārmaiņas.

"Protestu kustību pieredze Francijā un citās Eiropas valstīs rāda, cik daudz var panākt dusmīga tauta. Rīdziniekiem ir vēl vairāk pamatojumu būt neapmierinātiem nekā Parīzes iedzīvotājiem. Tāpēc saņemsim drosmi un pateiksim to publiski!" norādīja LKS.

Partijas skatījumā, Latvijai "būtu jāatbrīvojas no trim galvenajām problēmām": sociālās nevienlīdzības, valsts varas krīzes, korupcijas un nespējas, kā arī jāatsakās no izglītības reformas.

Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA atzina, ka dienests ir informēts par LKS plānoto protesta akciju.

Dienesta vērtējumā, pasākuma galvenais mērķis ir atsevišķu LKS pārstāvju vēlme pievērst sev uzmanību un iegūt pēc iespējas lielāku elektorāta atbalstu pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai panāktu vēlamo, tiek izmantotas pašlaik sabiedrībā aktuālas tēmas un skaļi, sabiedrību šķeļoši saukļi.

Jebkura mērķtiecīga darbība, kas vērsta uz sabiedrības polarizāciju, to faktiski šķeļot un veicinot iekšējo konfliktu, ilgtermiņā ir vērtējama kā potenciāls apdraudējums nacionālajai drošībai - arī tad, ja šādas darbības mērķis ir atpazīstamības un politiskā kapitāla iegūšana, uzsvēra VDD.

Uz augšu