Svētdien, 2019. gada 13. janvārī aprit 10 gadi kopš dienas, kad aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās Vecrīgā, Doma laukumā, lai nevardarbīgā protestā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Pēc šīs akcijas Vecrīgā sākās nekārtības, kuras turpmākajos gados sabiedrība zina kā 13. janvāra grautiņus

Grautiņu laikā laikā pamatīgi cieta vairākas ēkas - Saeimas nams, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts ieņēmumu dienests. Vairākām ēkām Vecrīgā tika izsisti logi, cieta arī muzikālais restorāns un tika aplaupīts alkohola veikals.

Pēc demolēšanas vairāki desmiti cilvēku tika aizturēti. Mediķi sniedza palīdzību vairāk nekā 30 cilvēkiem, no kuriem 28 ar dažādām traumām tika hospitalizēti. Bija arī daži, kuri no hospitalizācijas atteicās. Kāds pusaudzis zaudēja aci, kurā trāpīja policista izšauta gumijas lode, cietušo vidū bija arī policisti. Tika sabojātas arī vairākas policijas automašīnas. 

Vecrīgas grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu - daudzi bija arī alkohola reibumā. Mediķi aizturētajiem grautiņu dalībniekiem sniedza palīdzību arī policijas iecirkņos, kur tie tika nogādāti. 

» 13. janvāra grautiņu lieta: tiesu īpaši sargā, lietas materiālus zālē ieved lielveikala iepirkumu ratiņos

Pēc Vecrīgas grautiņiem notika spraigas diskusijas sabiedrībā, bet toreizējais premjers Ivars Godmanis pēc tiem sasauca valdības ārkārtas sēdi, savukārt toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, kurā ietverti vairāki uzdevumi valdībai un Saeimai. 

15. janvārī globālajā tīmeklī tika izvietots jauns aicinājums atkārtot grautiņus 18. janvārī. Saistībā ar šo grautiņu rīkošanu pēc kādas personas iesnieguma tikai aizturēta cilvēku grupa. 

Dienu vēlāk - 16. janvārī - līdzīgi notikumi risinājās kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur sākotnēji nevardarbīgs protests pret valsts taupības plānu pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Pēc Viļņas grautiņiem tika paustas bažas, ka nemieri Rīgā un Viļņā varētu būt organizēti no ārienes. Tiesa, vēlāk Satversmes aizsardzības birojs nāca klajā ar informāciju, ka Vecrīgas grautiņi nav inscenēti ārpus Latvijas.

Uz apsūdzēto sola apgabaltiesā pēc Krimināllikuma 225. panta 2. daļas sēdās 65 personas. Vairākas personas tika attaisnotas, tika piespriesti dažādi sodi - gan reāli, fan nosacīti un naudassodi, dažiem - arī piespiedu darbs. 

Viens no apspriestākajiem 13. janvāra nemieros apsūdzētajiem ir folklorists un programmētājs Ansis Ataols Bērziņš. Par dalību nekārtībās viņš sodīts ar brīvības atņemšanu, kas probācijas nepildīšanas rezultātā pārtapa par reālu cietumsodu. 

» Par dalību 13. janvāra grautiņos notiesātais Ansis Ataols Bērziņš atklāj cietumā piedzīvoto

Tad Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties "politiskajā trimdā". Šādos apstākļos Bērziņš 2016. gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017. gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā, kas izdeva viņu Latvijai.

Rīgas apgabaltiesa 2018. gada 7. septembrī nolēma atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts Bērziņa lūgums par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Bērziņš arī divas reizes vērsās pie valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot savu apžēlošanu, taču prezidents šos lūgumus noraidīja.

2018. gada 30. novembrī Bērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma.